2.1.Mūžizglītība un ar to saistītās definīcijas
Mūsdienās izglītībai ir ļoti liela nozīme, tā ir nepieciešama, lai cilvēki attīstītu savu prātu un protams, lai izdīvotu mūsdienu sabiedrībā, lai iegūtu labi apmaksātu darbu.
Vēlme vai nepieciešamība iegūt un papildināt savas zināšanas un prasmes ir ietvertas sen zināmajā latviešu sakāmvārdā “mūžu dzīvo, mūžu mācies”.
Mūžizglītība-izglītība visas dzīves garumā, kas paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim paaugstināt savu kvalifikāciju vai iegūt citu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvienojot formālo izglītību ar neformālo mācīšanos, sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālajām pārmaiņām.1
Mūžizglītība ir process, kurā iekļautas visas izglītības formas - formālā un neformālā, un tas ilgst no pirmsskolas perioda līdz laikam, kad cilvēks jau aizgājis pensijā.2
Mūžizglītības politika ir tiesiski, organizatoriski, finansiāli nodrošināts valsts atbalsts katra iedzīvotāja izglītībai, kas sekmē iniciatīvu un uzņēmību, nodarbinātību un adaptācijas spējas, aktīvu pilsonisku līdzdalību un sociālo iekļaušanos, personīgo pašpilnveidi katrā dzīves posmā visās dzīves jomās no bērnības līdz vecumam.3
Formālā izglītība - institucionalizēta, secīga un strukturēta izglītības sistēma, kas ietver
pamatizglītības, vidējās un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības un/vai profesionālās kvalifikācijas dokuments.4
Neformālā izglītība – ārpus formālās izglītības organizēta izglītojoša darbība, kas papildina formālo izglītību, nodrošinot to iemaņu un prasmju apguvi, kā arī vērtību sistēmas veidošanos, kas nepieciešamas sociāli un ekonomiski aktīvam valsts pilsonim, lai integrētos sabiedrībā un darba tirgū.5
…
