SECINĀJUMI
Valsts demogrāfiskais stāvoklis ir viens no svarīgākajiem rādītājiem tās pozitīvai attīstībai un sekmīgais pastāvēšanai. Demogrāfisko stāvokli valstī ietekmē vairāki faktori un viens no tiem ir dzimstības līmenis. Referātā tika apskatītas dzimstības līmeņa izmaiņās Latvijā no 1990. gada līdz 2010. gadam. Dzimušo bērnu skaita pieaugums ir atkarīgs no sabiedrības vēlmes un iespējas radīt pēcnācējus. Lai radītu labvēlīgus apstākļus pēcnācēju radīšanai, valstij ir jāizīsteno virkne uzdevumu, kas attiecīgos apstākļus uzlabotu, tādejādi sekmētu bērnu dzimstību un demogrāfiskā līmeņa pieaugumu. Viens no valsts instrumentiem ir bērnu kopšanas (arī maternitātes un paternitātes) pabalstu piešķiršana vecākiem. Šie pabalsti sniedz materiālu atbalstu vecākiem bērna kopšanai kā arī nosaka atlīdzību par katra bērna piedzimšanu. Tā kā vairums vecāku izvēlas izmantot tiesības bērnu kopšanas atvaļinājumam, tad tieši šie valsts izmaksātie pabalsti ir vienīgais iztikas līdzeklis saimniecībai.
SKDS pētījumā „Bērni un dzīves kvalitāte” tika apjautāta sabiedrības daļa attiecībā par faktoriem, kas liek izvērtēt lēmumu par pēcnācēju radīšanu. Rezultāti liecina par to, ka noteicošākais faktors aptaujāto vīdu ir valsts izmaksātie bērnu kopšanas pabalsti. Referātā tika veikts pētījums, vai valsts īstenotā politika attiecībā par pabalstu izmaksāšanu tiešā mērā ietekmē dzimstības līmeņa izmaiņas. Tika apskatīti visi gadījumi (no 1990. gada līdz 2010. gadam), kad bērnu kopšanas (arī maternitātes un paternitātes) pabalstu izsniegšanas kārtība tika mainīta un vai šis izmaiņas ietekmēja dzimstības līmeņa izmaiņas. Rezultāti liecina, ka pabalstu izmaksāšanas kārtības izmaiņas dzimstības līmeni ietekmē 6 no 12 gadījumiem. Tādejādi var secināt, ka bērnu kopšanas pabalstu izmaksāšana tiešā mērā neiespaido dzimstības līmeņa izmaiņas.
Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka darba gaitā izvirzītā hipotēze (Valsts bērnu kopšanas pabalstu izmaksāšana ir noteicošs faktors dzimstības līmeņa izmaiņām) nav apstiprinājusies.
…
