Šī darba mērķis ir noskaidrot Nacionālās drošības padomes, kā arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas funkcijas. Sekmīgas darba mērķa sasniegšanas nolūkos ir nepieciešams definēt varas funkcijas jēdzienu, kā arī noskaidrot šo varas funkciju dalījumu.
Ir iespējams konstatēt, ka funkcija ir mērķveidīga darbība, kas saistīta ar noteikta mērķa sasniegšanu, izpildot kādu noteiktu uzdevumu. Valsts funkcija ir saistīta ar varu, respektīvi, ar tiesībām pielietot funkcijas realizēšanai nepieciešamos līdzekļus. Līdz ar to var secināt, ka valsts funkcijas nosaka valsts uzdevumi. Grāmatas autors K. Dišlers norāda, ka vismaz tiesiskā valstī no juridiskā viedokļa funkcija ir ne tikai valsts funkcija, bet arī valsts varas funkcija.
Pastāv divpadsmit valsts varas funkcijas, kas vieglāka pārskata dēļ ir apvienotas trijās grupās. Pirmā no šīm grupām ir sekojošā: Valsti organizējošās funkcijas. Šo grupu raksturo satversmes jeb konstitutīvā funkcija, kas saistīta ar valsts pamatlikuma izveidošanu un pieņemšanu. Otra funkcija, kas pieder pie šīs augstāk minētās grupas, ir kreatīvā funkcija, kas izpaužas valsts amata personu ievelēšanā, iecelšanā, vai apstiprināšanā amatā. Savukārt pēdējā pie valsti organizējošo funkciju grupas piederošā funkcija ir leģistlativā jeb likumdošanas funkcija, kura izpaužas vispārējo normu radīšanā.
Otrā valsts varas funkciju grupa ir valsti uzturošās funkcijas, pie kurām pieder administratīvi - saimnieciskā funkcija, kas saistīta ar vajadzīgo materiālo līdzekļu sagādāšanu noteiktu valsts mērķu sasniegšanai. Viens no valsts uzdevumiem ir saistīts ar kārtības un drošības uzturēšanu valsts iekšienē, un tam atbilst administratīvi- policejiskā funkcija. Savukārt attiecībā uz uzdevumu, kas saistīts ar valsts aizsardzību pret varbūtējiem uzbrucējiem no ārienes, ir iespējams konstatēt valsts defensīvo funkciju. Uzdevumam, kas saistīts ar cīnīšanos ar kārtības un drošības traucētājiem un tiesiskās iekārtas pārkāpējiem, ir raksturīga jurisdisktīvā – sodošā funkcija. Savukārt pēdējā funkcija, kas pieder pie šīs grupas ir jurisdisktīvā – konstatējoša funkcija, ko paskaidro sekojošais uzdevums: juridisko strīdu bezpartejisku autoritatīvu nokārtošanu starp pilsoņiem, kā arī pilsoņu savstarpējo tiesību un pienākumu konstatēšanu, ja vismaz viena no strīdīgajām pusēm griežas pie tiesas.…
