Ievads
Pērnā gada oktobrī Saeimas pieņemtajā 2010. gada budžetā esošais grozījums par Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma samazināšanu par 29% un72% izraisīja strīdīgu valsts iedzīvotāju prioritāšu izpēti, proti, par kultūras nozīmi viņu dzīvēs. Šis lēmums tika daļēji pamatots ar sociālo partneru funkciju izvērtējumu, kurā kultūra tika novērtēta relatīvi zemu.
Jaunā budžeta grozījuma oponenti visā Latvijā vienojās vairākās protesta akcijās, piemēram, Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) rīkotajā „Es par kultūru”, kuras ietvaros (no 29. septembra līdz 16. oktobrim) vairāk kā 40 tūkstoši cilvēku (1) izteica personīgu atbalstu valsts kultūrai, parakstot apgalvojumu ”(..)Kultūra ir mana maize un sāls, mani svētki un ikdiena, tā ir manas dzīves daļa. Kultūra man ir nepieciešama tagad un turpmāk. (4).” Par kultūras nozīmi izteicās arī vairāki kultūras darbinieki, piemēram, LRSP priekšsēdētājs Uģis Prauliņš vēstulē valdībai rakstīja: „Kultūras nozares budžeta samazinājums ilgtermiņā novedīs pie kultūras procesu un arī mūsu sabiedrības degradācijas. (3)”
2009. gada pēdējā ceturksnī kultūra un tās nākotne Latvijas sabiedriskajā dzīvē kļuva par aktuālu debašu un polemikas tēmu, kurā iesaistījās ne tikai valsts valdība, bet arī preses pārstāvji. Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par faktisko kultūras tēla nozīmi un reprezentāciju sabiedrībā šajā kultūras „krīzes laikā”, ir jāapskata attiecīgā perioda ikdienas preses izdevumi, jo tie vērtējoši atspoguļo sabiedrības un valsts mediju vērtību sistēmu un veido sabiedrisko domu.
Tā kā Latvijā tiek izdotas vairākas dienas avīzes gan krievu, gan latviešu valodā un katra avīze veic individuālu ziņu atlasi, publiskā informācijas telpa ir pakļauta zināmai neregularitātei, kuru var skaidrot ar dažādām laikrakstu un to lasītāju prioritātēm un vērtībām. Piemēram, krievu valodā rakstošās dienas avīzes tematiski akcentē notikumus, kas saistīti ar Krievijas kultūru. Līdz ar to krievu valodā rakstošajos laikrakstos nacionālā kultūra negūst tik plašu rezonansi.
Darba nosaukums: Nacionālās kultūras tematikas analīze Latvijas dienas avīžu ziņu plūsmā.
Mērķis: Izvērtēt nacionālās kultūras tēmas esamību, biežumu un pētīt tās aptuveno saturu abonētāko Latvijas laikrakstu (abonēšanas datus skatīt pielikumā nr.2) ziņu plūsmā 2009. gada pēdējā ceturkšņa laikā.
Hipotēze: Krievu valodā rakstošajās dienas avīzēs nacionālajai kultūrai ir mazāka tematiskā nozīme.
Veicamie uzdevumi:
1. Gūt teorētiskas zināšanas par preses sistematizācijas un analīzes kritērijiem, kā arī kultūras nozīmi, funkcijām sabiedrībā un presē;
2. Praktiski pētīt un savstarpēji salīdzināt lasītāko Latvijas laikrakstu nacionālās kultūras tēmas attēlojumu, atsevišķi nošķirot krievu valodā un latviešu valodā rakstošos izdevumus;
3. Izstrādāt secinājumus par nacionālās kultūras nozīmi un pieprasījumu lasītākajās Latvijas avīzēs.
Darba metodes:
1. Kultūras, žurnālistikas un mediju komunikācijas teorētisko materiālu izpēte;
2. Intervija ar ziņu aģentūras „LETA” priekšsēdētāju Mārtiņu Barkānu;
3. Lasītāko ikdienas laikrakstu („Latvijas Avīze”, „Diena”, „Neatkarīgā Rīta Avīze”, „Вести Сегодня”, „Час” un „Телеграф”) 2009. gada pēdējā ceturkšņa numuros (1. oktobris – 31. decembris) publicēto rakstu (ziņu, komentāru un interviju) aprakstošā un statistiskā analīze un tās rezultātu savstarpējā salīdzināšana.
…
