Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:221402
 
Author:
Evaluation:
Published: 03.06.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Extract

Par pamatu es ņēmu krievu autora Sergeja Sluča rakstu „Hitlera ārpolitiskā stratēģija 1939. gadā un Padomju Savienība”. Tas ir 2006. gada raksts, izdots Maskavā.

Pēc Minhenes vienošanās (kas notika 1938. gadā starp Lielbritāniju, Franciju, Itāliju un Vāciju un bija nomierināšanas politikas kulminācija, bet patiesībā miera politikas ilūzija) fīrers arvien vairāk turējās pie domas par karu ar rietumu lielvalstīm, bet, lai tam sagatavotos, vajadzēja laiku. Uzstājoties Vērmahtā 1939. gada 22. augustā Hitlers teica: „Vispirms es gribētu panākt pieņemamas attiecības ar Poliju, pirms sāku karu Rietumos.” Polija kļūst par tādu kā atslēgas vārdu vairākus mēnešus pirms Otrā pasaules kara.
Hitlers plānoja karot ar rietumu lielvalstīm ne agrāk kā 1942-43. gadā. Bija nepieciešams laiks, lai sagatavotos karam, galvenokārt jau nodrošinātos tam materiāli un tehniski, kā arī nodrošinoties tam ārpolitiski. Vēl 1939. gada pirmajos mēnešos Hitlers neredzēja ne ārpolitisku, ne stratēģisku vai ekonomisku iemeslu, kas varētu piespiest viņu uzbrukt kādai no lielvalstīm jau tajā pašā gadā.
Anti-rietumu stratēģija arvien vairāk pievērsa Hitlera uzmanību, jau sākot no 1938. gada rudens, taču 1939. gadā tai pievienojās arī „Polijas problēma”. Vēl vairāk – tā ieņēma atslēgas vietu Vācijas aizmugures nodrošināšanai austrumos. Fīreraprāt, bija nepieciešams jauns līgums starp Berlīni un Varšavu. Polijai vajadzēja kļūt antikomunistiskai. Hitleram Polija bija vajadzīga kā paklausīts satelīts. Viņa pārliecība par to, ka Varšava piekritīs spēlēt šo lomu pēc viņa noteikumiem, pirmām kārtām balstījās uz priekšstatu, ka poļiem vienkārši nav citas izejas, kā orientēties uz Vāciju. Protams, Polija bija jādabū Vācijas pusē, un kas attiecas uz PSRS, fon Vaicekera, tātad Vācijas, paustā pozīcija bija tāda, ka Krievija nav ne draugs, ne ienaidnieks. Bet šāda nostāja, protams, neizslēdza ekonomisku sadarbību ar Krieviju.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −1,48 €
Work pack Nr. 1129352
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register