Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:668065
 
Evaluation:
Published: 26.11.2008.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 13 units
References: Not used
Extract

No optimistiskās puses raugoties, zemeslode no saules nepārtraukti saņem aptuveni 10 000 reižu vairāk nekā cilvēce patlaban patērē. Saules enerģijas plūsma Zemes virzienā ir līdzvērtīga 170 000 000 000 (170 miljardiem) megavatu, kas ir gandrīz per 100 miljoniem reižu vairāk par Latvijas elektrostaciju maksimālo jaudu. Tas ir arī tūkstoš reižu vairāk par pasaulē gada laikā iegūtā fosilā kurināmā enerģijas saturu. Tātad mēs visu laiku peldam milzīgā enerģijas okeānā, ko nemākam labi izmantot.
Līdzās saulei un tās savulaik radītajām fosilajam kurināmajam vērā ņemamu enerģijas daudzumu cilvēcei sniedz atoma enerģija. Uz atomu kodolu dalīšanu balstītās tradicionālās atomelektrostacijas (AES) darbina urāns, kura resursi nav neierobežoti un var izsīkt jau tuvākajos 100 gados. Ir virkne reālistisku iespēju šo laiku pagarināt vairākkārt, attīstot jaunus reaktoru modeļus, degvielas ciklu balstot uz citu radioaktīvo materiālu- tritiju, ko pašlaik plāno darīt Indija. Taču jebkuri kodola dalīšanas procesi rada radioaktīvos atkritumus, kas kaitīgumu pilnībā nezaudēs tūkstošiem gadu, un šī problēma mijiedarbībā ar katastrofisku negadījumu risku nopietni apdraud šāda enerģijas avota nākotni. Tomēr tagad pasaulē pēc ilgstoša apsīkuma varētu būt sācies jauns AES celtniecības bums, jo šim enerģijas avotam ir virkne priekšrocību, salīdzinot ar atjaunojamajiem resursiem, pirmkārt neatkarība no laika apstākļiem. Atomenerģija izmaksā lētāk nekā saules enerģija, taču var būt dārgāka par vēja enerģiju.
Ir cerība kaut kad nākotnē iegūt enerģiju no ūdeņraža kodolu savienošanas kodolsintēzes procesā, par ko cilvēki ir pārliecinājušies, radot ūdeņraža bumbu. To, vai šādi jebkad varēs iegūt enerģiju pietiekami kontrolētos apstākļos par samērīgām izmaksām, neviens droši apgalvot nevar. Taču, ja izdosies, resursu trūkums nebūs problēmas, turklāt šajā procesā rodas krietni mazāk radiācijas.
Ja domājam par patiešām ilgtspējīgu enerģijas ieguvi, vienīgais risinājums, par kura pielietojamību mēs varam būt pilnīgi droši, ir atjaunojamie energoresursi.
Ūdens, vēja un saules staru enerģijas priekšrocība ir tāda, ka tie neizsīks tuvākajos četros miljardos gadu. Lielākais salīdzinošais trūkums- šī enerģija ir ļoti izkliedēta. Līdz šim plašāk izmantojamais atjaunojamais resurss bija krītoša ūdens spēks, jo tas koncentrēts upēs un ir izmantojams augstuma atšķirību dēļ upes tecējumā. Taču iespējas būvēt HES pasaulē ir ierobežotas.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register