Nafta ir šķidrs, degošs ar īpatnēju, nepatīkamu smaržu apveltīts viskozes šķīdums - derīgais izraktenis tumši zaļā, brūnā vai pat melnā krāsā. Viena no galvenajām ģenētikas izejvielām.
Nafta ir komplicēts dabisks metāna, parafīna un citu šķidru un gāzveida ogļūdeņražu (ar dažādu viršanas temperatūru) maisījums ar nelielu organisko vielu – slāpekļa, skābekļa u.c. vielu – piejaukumu. Tā ir vieglāka par ūdeni. Galvenokārt sastāvā ietilpst šķidrie piesātinātie ogļūdeņraži, kuros izšķīduši gāzveida un cietie ogļūdeņraži. Nedaudz ir atrodami aromātiskie ogļūdeņraži – benzola un naftalīna atvasinājumi. Alkēnu naftā ir ļoti maz, taču tajā nelielos daudzumos sastopami dažādi skābekli, slāpekli un sēru saturoši organiskie savienojumi. (ogleklis 82% -87%; ūdeņradis 11% - 14%; sērs – 0,1% – 5,5%) Sērs ir nevēlams naftas piemaisījums. Tomēr naftas sastāvs ir atkarīgs no ieguves vietas. Virs naftas parasti atrodas neizšķīdušie gāzveida ogļūdeņraži, galvenokārt metāns - kopā ar naftu vienmēr ir atrodama dabas gāze.
Zinātnieku vidū nav vienota viedokļa par naftas veidošanos. Populārzinātniskā un plašāk pazīstamā hipotēze ir par ķīmijas organisko izcelsmi. Pirms simtiem miljoniem gadu, kad uz zemeslodes klimats bija siltāks, bija daudz mežu, vulkānu un siltu ūdeņu. Augu un sīko dzīvnieku atliekas nogulsnējās jūras dibenā 1000 –2000 m dziļumā, pakāpeniski veidojot ar vien blīvāku slāni. Pamazām šo slāni pārklāja smiltis un citi nogulumieži, noslēdzot gaisa piekļuvi.…
