Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (grieķu: nannos - "punduris") ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem
Dozimetrijas pamatuzdevums ir noteikt kvantitatīvas sakarības starp starojuma un vielas mijiedarbības procesiem. Mūsdienās dozimetrija ietver kā apkārtējās vides, tā arī bioloģisko, klīnisko un tehnisko dozimetriju, ieskaitot dozu mērīšanas tehniku, pieļaujamo dozu noteikšanu, starojuma kontroli un aizsardzību no starojuma. Pamatuzdevums tomēr ir kontrolēt starojuma ietekmi uz cilvēka organismu. Visi starojuma avoti: rentgeniekārtas, paātrinātāji, reaktori, dabīgie un mākslīgie nuklīdi, kuru starojumi rada vielas fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību maiņu, uzskatāmi kā jonizējošā starojuma avoti, jo galvenais efekts ir atomu un molekulu jonizācija tiešos un sekundāros procesos. Dozimetrijas uzdevumos starojuma avotus raksturo ar starojuma lauka parametriem, kas ir atkarīgi kā no telpas koordinātām, tā arī no laika.
Radiācijas drošība ir pasākumu komplekss, kas ir domāts, lai pasargāt cilvēkus un apkārtējo vidi no jonizējošā starojuma negatīvās ietekmes. Tiek uzskatīts, ka jonizējošā starojuma negatīvā ietekme ir proporcionāla saņemtai dozai. Tāpēc jautājums par dozas sadalījuma noteikšanu ap jonizējošā starojuma avotu ir viens no sevišķi svarīgiem radiācijas drošības jautājumiem.
Apvienojot šis divas nozares dabūsim ideju izveidot nanodozimetru. Nanodozimetrs mums dos iespēju starot pacientu vai kādu citu objektu punktveidīgi ar lielu precizitāti. Pie tam saņemtā doza no radiācijas būs minimāla, jo būs apstarotas tikai mērķšūnas. Visbūtiskākā lieta ko mums dos nanodozimetrs būs nanoobjekta dozas noteikšana un iespēja noteikt kas notiek nanoobjektu tilpumvienībā., to apstarojot.
Viens no svarīgākām lietām ir atrast materiālu, kurš būs piemērots nanodozimetra izveidošanai un izmantošanai.
Cietu vielu institūtā, ar Borisa Poļakova palīdzību bija izgatavoti sekojoši paraugi: PbS20%, PbS10% un PVA (polivinilspirts) uz stikla pamatnes (skat. recepti 9. lpp.).
Bakalaura darba mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojošie uzdevumi:
Izaudzēt „PbS-PVA nanokārtiņa – stikla pamatne” laboratorijas apstākļos lai PbS nanokristālu molu procentuālā koncentrācija būtu vienāda ar 20%.
Reģistrēt fotoemisijas spektrus kompleksam „PbS-PVA nanokārtiņa – stikla pamatne” neapstarotajam paraugam un paraugam, kuru pirms mērījumu veikšanas apstaro ar UV diapazona gaismu.
Pretstatīt „PbS-PVA nanokārtiņa – stikla pamatne” ar „PbS-ZrO2 nanokārtiņa – stikla pamatne”.
Salīdzināt „PbS-PVA nanokārtiņa – stikla pamatne” ar „PbS-ZrO2 nanokārtiņa – stikla pamatne”.…
