Termins narkomānija ir izveidojies no grieķu valodas termina “narke” — sastingums, miegs un “mania” — mainīgs neprāts, kaisle. Narkomānijai ir raksturīgs izteikts patoloģisks pieradums un tieksme lietot vienu vai vairākas (polinarkomānija) vielas, kas ir attiecināmas pēc vispasaules veselības aizsardzības organizācijas pie narkotikām un kas spēcīgi iedarbojas uz cilvēka centrālo nervu sistēmu
Narkotisma problēma nav jauna, tomēr pēdējā laikā tā ir izraisījusi īpašu interesi. Tas ir saistīts ar zināmu spriedzi sabiedrībā un jaunatnes tieksmi izbaudīt kaut ko jaunu un nezināmu. Narkotisko vielu lietošana izraisa veselības traucējumus, neadekvātu uzvedības modeļa veidošanos, sociālo sakaru un saskarsmes procesu deformāciju. Narkotismam ir tendence izplatīties, pakļaujot savai ietekmei aizvien gados jaunākus cilvēkus. Atsevišķos gadījums tiek atzīts, ka narkotisms ir pilnīgi normāla parādība un ka narkotisko vielu lietošana rada patīkamas izjūtas, eiforijas izjūtu, ļauj aizmirst smagos dzīves mirkļus. Šādā gadījumā netiek runāts par pieradumu pie narkotiskajām vielām, atkarību un problēmu saasināšanos.
Runājot par narkomāna psiholoģijas īpatnībām, sākumā ir jānoskaidro, kas tad īsti ir atkarība no narkotikām, kā tā izpaužas. Narkomāna personība vienmēr ir saistīta ar kriminālo vidi, tikai jautājums ir tajā, vai tā parādījusies pirms vai pēc narkotiku lietošanas.
Šobrīd ir ļoti aktuāla bērnu un jauniešu atkarības problēma no narkotikām. Lielākā daļa atkarīgo, kuri kļuvuši par tādiem, narkotikas sāka lietot jau pusaudžu vecumā. Šīs problēmas sakne ir jāmeklē jau pavisam agrā cilvēka vecumā, jānoskaidro, kāpēc tā notiek, kas to ietekmē, un kas var to nepieļaut.
Narkomānija jau ir pastāvējusi arī daudz agrāk. Tā, piemēram, antīkajā pasaulē imperators Marks Aurēlijs bija opija cienītājs, arī kardināls Rišeljē lietoja narkotikas. Vācu rakstnieks Karls Gučkovs nelietīgi izmantoja miega zāles. Izcilais amerikāņu rakstnieks Alans Po lietoja opiju, kas ieveda viņu izmisumā, neprātā un nāvē: nomirstot mistisko, nenoskaidrotos apstākļos. Hašišs bija tiešs iemesls psihiskajai slimībai un pārlieku ātrai nāvei Šarlam Bodlēram. Tādus roka elkus kā Elvis Preslijs, Džimmijs Hendrikss pazudināja narkotikas. Arī ASV prezidents Kenedijs bija narkotiku cienītājs.
Narkomāni dzīvo starp mums. Viņi cieš, meklē palīdzību un atkal padodas atkarības varā. Tomēr stiprāki sameklē palīdzību, lai ārstētos no šīs atkarības, un ar laiku viņi spēj izstāstīt savus dzīvesstāstus citiem, lai citi spētu mācīties no to kļūdām.…
