Naturalizācijas process un tā īpatnības Latvijā

Latvija atguva neatkarību 1991.gadā, kad stājas spēkā arī bijušais Pilsonības likums un visi bijušie Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī viņu pēcnācēji automātiski atguva pilsonību. Vēsturisko notikumu rezultatā Latvijā ir notikušas lielas parmaiņas iedzīvotāju sastāvā-no Padomju Savienības ir iebraukuši vairāki simti tūkstoši cilvēku un apmetušies uz patstāvīgu dzīvi. 1991.gadā likvidējot PSRS, viņi palika bez pilsonības, kļūstot par bezvalstniekiem.
Savukārt, lai cilvēki nebūtu par bezvalstniekiem, viņam jāpieder pilsonība.
Pilsonība- ir personas tiesiskā un politiskā piederība pie demokratiskas valsts. Šī tiesiskā un politiskā saikne ir noturīga, kas uzliek indivīdam atbildību laikā un telpā. Pilsoņiem valstī ir noteicošā loma. Cilvēku vēlmes ir visai pretrunīgas, kas raksturīgs visām sabiedrībām. Demokrātiskā sabiedrībā pilsoni paši piedalās šo pretrunu risināšana, patstāvīgi darbojoties sabiedrības politiskajā dzīvē. Pilsoņu privilēģija atšķirībā no nepilsoņiem ir tiesības:
vēlēt un tikt ievēlētam Latvijas Republikas Saeimā un pašvaldībās, kā arī Eiropas Parlamentā;
piedalīties tautas nobalsošanā;
nodibināt politisko partiju;
pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu;…