Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru vērtību tie ir vienojušies, un visā pasaulē kā nauda ir kalpojuši visdažādākie priekšmeti. Daudzas no pirmajām monētām izgatavoja no dārgmetaliem – zelta un sudraba, bet 11.gs. Ķīnā pirmo reizi parādījās papīra naudaszīmes jeb banknotes. Atšķirībā no zelta šīm banknotēm nebija reālas vērtības, taču banka, kas naudaszīmes izlaida, apsolīja tās mainīt pret zeltu. Uz angļu banknotēm vēl tagad tiek iespiesta šāda garantija. ASV valdība pārstāja mainīt naudas banknotes pret zeltu 1971. gadā.
Monētas un papīra naudu izgatavo valdības konkrētā rūpnīcā, kuru sauc par naudas kaltuvi. Mūsdienās izgatavo tikai zemas vērtības monētas. Naudaszīmju izlaidei ar lielāku vērtību lieto papīru, jo papīrnaudu ir grūtāk viltot nekā monētas.
Banknotes izlaiž valdība, garantējot segumu tās vērtībai. Ja kāds cits nokopē un iespiež banknotes, tad tas ir noziegums, ko sauc par naudas viltošanu. Banknotēm ir sarežģīti zīmējumi, lai tās būtu grūti atdarināt.
AR NAUDU SAISTĪTI JĒDZIENI.
Nauda ir īpaša prece (attīstītā preču ražošanā un maiņā - zelts, sudrabs), kurai ir vispārēja ekvivalenta nozīme. Naudas funkcijas:
vērtības mērs;
apgrozības līdzeklis;
uzkrāšanas līdzeklis;
maksāšanas līdzeklis;
pasaules nauda;
To ieguldot ražošnaā vai citā ekonomikas sfērā, kur tiek iegūta peļņa, tā kļūst par kapitālu. Naudai ir svarīgs sabiedrības ekonomikas funkcionēšanas nosacījums, finanšu sistēmas pamats. Naudas apgrozības sarežģijumi, pārmērīga papīrnaudas emisija (vērtspapīru, banknošu, papīrnaudas izlaišana, ko izdara valsts vai privātās kapitālistu apvienības) ir preču apgrozījums, finansiālo un ekonomisko disproporciju un grūtību simptoms.
Naudas apgrozība ir naudas (kā grozījuma un maksāšanas līdzeklis) kustība preču maiņās procesā.…
