Tiesības ir radušās reizē ar valsti. Līdz ar valsti arī radās likumi. Sods rodas tad, kad izveidojas publiski tiesiska vara, kas tiesā noziedznieku. Līdz valsts izveidei tiesības pastāvēja kā paražas – noteikumi, kurus sev pieņēma sociālā kopiena. Sabiedrības dzīvi regulēja arī uzvedības normas. Pirmatnējā sabiedrībā sodam bija vairāk morāls kā tiesisks raksturs, jo nepastāvēja valsts vara, kas aizstāvētu indivīdu. Tas cieši bija saistīts ar reliģiskiem aizliegumiem un kārtību. Senākais sods varēja būt nometnieku izraidīšana no grupas. Sodu sistēmas pamatā bija atmaksas ētika.
Nāvessods ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā sods par nopietnu noziegumu - pamatā par slepkavību vai valsts nodevību.
Sabiedrības uzskats par nāvessoda brutalitāti un necilvēcību ir veidojies līdz ar cilvēktiesību aizsardzības idejas attīstību, un tādēļ daudzās valstīs nāvessods vairs nepastāv vai arī tam ir ieviests moratorijs. Nāvessoda pastāvēšana visus šos gadu tūkstošus bija visnotaļ racionāli argumentēta, un pašsaprotama likās doma likvidēt ļaunumu.
Nāves soda temats ir interesants daudzo diskusiju un dažādo viedokļu dēļ. Lai pilnīgi objektīvi spētu novērtēt visas ar nāves sodu saistītās problēmas, nepieciešama ne tikai dziļa izpratne par juridiskajiem jautājumiem, bet arī nopietni pētījumi šajā jomā. Citādi ir ar katra subjektīvo viedokli. Šis sociāli – juridiskais fenomens izraisa plašas diskusijas visās valstīs. Vai iedzīvotāju viedoklis ietekmē šā soda veida turpmāko pastāvēšanu? Kāpēc šis soda veids ir saglabājies gadu tūkstošiem? Vai tiešām šis soda veids ietekmē noziedzības līmeni un iebaida noziedzniekus no smagu noziegumu izdarīšanas? Vai tās ir vienkārši iedzīvotāju bailes no šiem, nevienam neizprotamiem noziedzniekiem, kuri spēj pastrādāt nežēlīgus, dažreiz šausminošus noziegumus? Savā darbā centīšos aizskart visus šos un citus jautājumus, kā arī šī soda veida vēsturisko attīstības gaitu un dažādus aspektus.
Viedokļi par nāvessodu dažādās valstīs ļoti atšķiras, un demokrātiskās valstīs tas ir bieži apspriests politisks jautājums. Spēcīgākais arguments pret nāvessodu ir tāds, ka kriminālprocess nav nekļūdīgs, ir gadījumi, kad notiesātais vēlāk tiek attaisnots, bet nāvessoda izpildi atgriezt nav iespējams. Bet tomēr liela daļa no sabiedrības ir par nāves sodu, jo tas nodrošina to, ka noziedznieks nevarēs turpināt noziegumus. Turklāt tas ir labs iebaidīšanas līdzeklis sabiedrības interesēs.…
