Negodīgas komercprakses direktīva (pilnais nosaukums - Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija direktīva 2005/29/EK , kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu 2006/2004/EK) tika pieņemta 2005.gada 11. maijā. Tajā aprakstītie jaunie noteikumi bija jāpiemēro Eiropas Savienības dalībvalstīs līdz 2007. gada decembrim.
Komercprakse attiecas uz visa veida rīcību, kas ir saistīta ar produkta reklamēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem. Tā aptver jebkuru darbību; izlaidumu; ilgstošu uzvedību; pārstāvību vai komerciāla rakstura saziņu, ieskaitot reklāmu un mārketingu, kuru veic tirgotājs. Ja tā ir negodīga, tas nozīmē, ka saskaņā ar norādītajiem kritērijiem tā tiek uzskatīta par patērētājam nepieņemamu.1
Šī direktīva tika pieņemta, lai nostiprinātu Eiropas patērētāju uzticību pārrobežu darījumiem. Pierādījumi liecināja, ka pilsoņi nebija pārliecināti, vai viņu tiesības tiks atbilstoši aizsargātas starptautisko pirkumu gadījumā un tādēļ neizmantoja Eiropas iekšējo tirgu.
Pēc plaša konsultāciju procesa tika panākta vienošanās par Negodīgas komercprakses direktīvu, kas ar vienu kopīgo noteikumu klāstu aizstāj esošos daudzos valstu tiesību aktu un tiesu lēmumu sējumus. Tika paredzēts, ka direktīvas vienveidība un caurskatāmība, mudinās patērētājus izdarīt pirkumus visā ES.
Direktīvas mērķis ir izskaidrot patērētāju tiesības un vienkāršot pārrobežu tirdzniecību. Kopēju noteikumu un principu ieviešana sniedz patērētājiem vienādu aizsardzību pret negodīgu praksi un blēdīgiem tirgotājiem, neatkarīgi no tā, vai viņi iepērkas vietējā veikaliņa vai tīmekļa vietnē, kas atrodas ārzemēs.
Tas nozīmē arī to, ka uzņēmumi varēs reklamēt un tirgoties ar visiem 450 miljoniem patērētāju ES tādā pašā veidā, kā viņi to dara pašmāju patērētāju gadījumā.
Līdz Negodīgas komercprakses direktīvas pieņemšanai katrai ES dalībvalstij bija savi atšķirīgi likumi par negodīgu komercpraksi, kas radīja pretrunas valstu starpā. Direktīva ienes saskaņu un savstarpēju atzīšanu valstu starpā, nojaucot iekšējā tirgus šķēršļus.…
