Neiecietība sociālajos portālos un interneta diskusijās

Mūsdienās mēs, lielu daļu savas dzīves, pavadām kontaktējoties ar citiem un katrs no mums sabiedrībā spēlē kādu lomu. Kontaktējoties ar apkārtējiem, mēs veidojam savu runas veidu, domāšanu kā arī savu raksturu. Ar šīm īpašībām mēs nepiedzimstam, bet gan iegūstam socializācijas procesā – komunicējot. Socializācijas procesā mēs no indivīda kļūstam par personību. Mēs veidojam savu sociālo vidi ar apkārtējiem un viņu radītajām materiālajām un garīgajām vērtībām. Savas sociālās vides veidošanā mēs, it īpaši jauni cilvēki un bērni, radam komunicējot un radot savu tiešsaistes identitāti. Ar tiešsaistes identitāti jāsaprot radītā personība interneta vidē, ko mēs veidojam sniedzot informāciju par sevi, savām interesēm, viedokļiem kā arī ar bilžu un videoierakstu publicēšanu sociālajos portālos. Neiecietība – tā ir klusa, taču efektīva. Neiecietība atstāj pēdas un var skart ikvienu. Dzīvē ir dažādas situācijas, kurās ikviens no mums var nonākt: strīds, izstumšana, apsmiešana vai pat fiziska ietekmēšana. Un tā pamatā rodas neiecietība, kas vērsta pret vienu konkrētu personu vai personu grupu. Neiecietība var izpausties kā konflikts, kas rodas tāpēc, ka cilvēks neizprot savas jūtas un mēdz rīkoties impulsīvi – mirkļa iespaidā, aizvainojot citu. Anonimitāte – iespēja interneta vidē, paust viedokli nevienam nezinot tavu īsto identitāti. Tā ir iespēja aizskart otru un palikt nesodītam. Citviet anonīmie komentāri tiek dēvēti par lielu ļaunumu, “psiholoģisku genocīdu”, “gļēvuļu ceļu”, nepieklājīgu un neiecietīgu rīcību kā arī citos vārdos, kas apzīmē cienījamas rīcības trūkumu. Protams, ne vienmēr anonīmais komentētājs ir “virtuālais monstrs”, kas pelnījis tikai sabiedrības nopēlumu un ir ierobežots, cik vien tas ir iespējams.