Kopš otrā pasaules kara, līdz pat šim brīdim, Latvijā ir valdījis liels dzīvojamo platību deficīts. Slikti organizētās ekonomikas dēļ netika veikta pietiekami liela dzīvojamo platību celtniecība, atbilstoši iedzīvotāju skaita pieaugumam. Pēckara gados iedzīvotāji bija spiesti savus dzīvokļus un mājas dalīt ar citiem, dzīvot komunālajos dzīvokļos.
Šobrīd Latvijā dabiskā pieauguma koeficients ir negatīvs un iedzīvotāju skaits kopš padomju laikiem ir krities, taču tagad, patiecoties elastīgajiem banku kredītiem ar zemajām procentu likmēm, cilvēkiem ir kļuvis reāls sapnis iegūt savā īpašumā savu dzīvokli, māju vai zemi.
Līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu uzsākās arī nacionalizēto zemju atgūšana, pērkot un privatizējot.
Šis fakts ir izsaucis atkal citu galējību. Nereti tagad ir tā, ka uz vienu īpašumu ir vairāki īpašnieki, ko sauc par kopīpašniekiem. Dotā iespēja iegādāties savā īpašumā nekustamo īpašumu, māju vai dzīvokli ir ļoti cēlis nekustamā īpašuma vērību. Tā iegāde par naudu vidusmēra cilvēkam tagad vairs praktiski nav iespējams izdarīt, bet, ja arī kāds to uzņemas, tad ir parādnieks kādai kredītiestādei uz mūžu, bet tas jau atkal ir jautājums par citu tematu.
Šai darbā autors apskata jautājumu, kā Latvijas Republika ir atguvusies no apspiestības gadiem un kā aizsargā savus iedzīvotājus, kuri ir atguvuši vai no jauna iegādājušies nekustamo īpašumu.
Latvijas Republikas likumdošana ir izveidojusi tādu tiesisko normu pamatu, kas regulē un aizsargā personas īpašuma tiesības. Likums regulē materiālo vērtību izmantošanas kārtību un aizsargā no trešo personu iejaukšanās īpašniekam piederošajā īpašumā. 1998. gada 6. novembrī Latvijas Republikas Satversmē tika pieņemti grozījumi par cilvēka pamattiesībām un tika pieņemts 105. pants par to, ka “ikvienam ir tiesības uz īpašumu” un, ka „īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm”. Nevienam nedrīkst atņemt tam piederošo īpašumu, citādi, kā tikai pamatojoties uz tiesas lēmumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Īpašuma tiesības ļauj personai realizēt neierobežotu varu pār savu īpašumu, kas Civillikuma 927. pantā ir definēts kā “pilnīgas varas tiesība pār lietu”. Ar to ir jāsaprot, ka īpašniekam ir tiesības valdīt, lietot un rīkoties ar lietu, kā vien vēlas, tomēr ievērojot LR Satversmes likuma 105. panta prasību, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.…
