Nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzība

Latvijas Republikas Satversmes 105.pants garantē ikviena tiesības uz īpašumu. Arī no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 1.panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.panta pirmās daļas izriet: ,,Ikvienam ir tiesības uz likumīgi iegūtu īpašumu, kā arī to izmantot, ar to rīkoties un atstāt mantojumā.” Katram cilvēkam piederošo pamattiesību nozīmīgums izriet no cieņas pret cilvēku, kas ir augstākā vērtība. Personas subjektīvās tiesības uz īpašumu ļauj indivīdam savu brīvību realizēt ārējā pasaulē un tādējādi izpausties un attīstīties kā personībai. Cilvēka cieņas neaizskaramība ir saistīta ar valsts pienākumu nodrošināt personas brīvu attīstību un nodrošināt īpašuma tiesību aizsardzību, tā kā bez personas brīvas attīstības un īpašuma cilvēka pilnvērtīga dzīve, labklājība, kas ir saistīts ar cieņas izrādīšanu pār šīm vērtībām, ir apdraudēta.
Tiesības ir dinamiskas un transformējas līdz ar sabiedrību un tajā notiekošajiem sociālajiem procesiem. Tāpēc sabiedrības un tiesību transformācijas izpēte un cēloņsakarību apzināšana ir nepieciešama jebkura tiesību institūta būtības izpratnei. Arī uz tiesību zinātni ir attiecināma attīstības loģikas aksioma: „Atslēga gan tagadnes izpratnei, gan nākotnes prognozei ir vispusīgs un objektīvs retrospektīvais skatījums sistēmas pagātnē.” …