Nekustamā īpašuma nodoklis un tā nozīme Latvijas Republikas nodokļu sistēmā

Nekustamais īpašums ir plašs jēdziens, turklāt nekustamā īpašuma formas (veidi) var būt dažādas – tas var būt gan dzīvoklis, daudzdzīvokļu mājā, zemes īpašums, gan privātmāja, gan inženierbūve un citi. Tas var piederēt kā fiziskajai, tā juridiskajai personai. Nekustamais īpašums, tā aplikšana ar nodokli, ieņem nozīmīgu vietu nodokļu politikā. Savukārt, nodokļi ir izveidojušies jau izsenis, civilizācijas pirmsākumos. Tie ir viens no vissvarīgākajiem elementiem ekonomikas attīstībā kopš valsts rašanās brīža. Katras valsts iekārtas un ekonomikas attīstības reformas vienmēr skar arī nodokļu sistēmu, jo nodokļi ir galvenais valsts ienākumu avots. Šobrīd Latvijas nodokļu sistēmu regulē 1995.gada 2. februāra likums „Par nodokļiem un nodevām”, kas tiek dēvēts arī par nodokļu „jumta” likumu, nodokļu pamatlikumu. Galvenokārt nodokļu mērķis ir veicināt saimniecisko darbību, pakļaujot to tautsaimniecības attīstībai, pielāgojoties ekonomiskajai situācijai valstī. Nekustamā īpašuma nodoklis ir stabils pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumu avots un vienīgais nodoklis Latvijā, kuru aprēķina nevis nodokļu maksātājs, bet gan nodokļu administrācija tās pašvaldības personā, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Tā ieņēmumi veido otru lielāko nodokļu ieņēmumu daļu pašvaldības budžetā pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Ņemot vēra to, ka pašvaldības viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt budžeta ieņēmumus, ir svarīgi veikt nodokļu administrēšanu pēc iespējas efektīvāk, pilnveidojot nodokļa administrācijas darbu. Pētījuma objekts ir nekustamā īpašuma nodoklis Ņemot vērā iepriekš minēto, darba mērķis ir izpētīt nekustamā īpašuma nodokļa lomu Latvijas Republikas nodokļu sistēmā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika izvirzīti sekojoši uzdevumi: