Kopsavilkums
Autore, izstrādājot studiju darbu, uzstādīto mērķu rezultātus, kā arī secinājumus un priekšlikumus apkopoja sekojošās tēzēs:
1. Latvijā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas tiesiskais regulējums ne tikai pasludina īpašuma tiesību nozīmīgumu, bet arī rada šo tiesību ierobežošanas mehānismu, paredzot tādus obligātus priekšnoteikumus kā atsavināšanas pieļaujamība tikai izņēmuma gadījumos un ka tā var notikt tikai uz atsevišķa likuma pamata, sabiedrības vajadzībām un pret taisnīgu atlīdzību.
2. Taisnīgas atlīdzības noteikšanas ir sarežģīts process, jo piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām attiecas uz dažādiem īpašuma veidiem, tāpēc nav iespējams noteikt matemātiski precīzus un universāli piemērojamus atlīdzības aprēķināšanas kritērijus.
3. Atlīdzības apmērs nav atkarīgs no tā vai īpašums tiek atsavināts labprātīgi vai paspiedu kārtā, bet vienošanās par īpašuma atsavināšanu varētu būt izdevīgāka īpašniekam, nekā piespiedu atsavināšana, jo ir iespējams daudzus jautājumus pielāgot īpašnieka interesēm, līgumā vienojoties par atsavināšanas noteikumiem, īpašuma atbrīvošanas kārtību, termiņiem, kā arī atlīdzības izmaksāšanas kārtību un kompensācijas veidu.
4. Likumdevēja mērķis ir īpašnieka stāvokļa nemainības nodrošināšana, atgriežot to tādā stāvoklī, kādu īpašnieks baudīja pirms atsavināšanas, tāpēc atsavināšanas rezultātā nedrīkst tikt iegūts nepamatots mantisks labums.
…