1.Zemesgrāmatās nostiprina tiesības uz nekustamiem īpašumiem, saprotot ar tiesībām arī tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus.
2.Zemesgrāmatā ierakstot nekustamus īpašumus un nostiprinot ar tiem saistītās tiesības, jāiesniedz nostiprinājuma lūgums – ieinteresetās personas rakstisks iesniegums.
3.Nekustamais īpašums zemesgrāmatā ierakstāms, pamatojoties uz dokumentu, kas paliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu.
4.Ēku (būvju) atrašanās juridiskās personas bilancē pati par sevi nerada īpašuma tiesības.
5.Ja juridiskā persona ēkas (būves) ieguvusi darījuma rezultātā, ierakstāmas zemesgrāmatā uz juridiskās personas vārda, pārbaudot atsavinātāja īpašuma tiesības, līdz tās ir nepārprotami pierādītas (būvniecība, pašvaldības vai valsts īpašums, reģistrācija likumā noteiktās iestādēs).
6.Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošos privatizētos dzīvokļus var ierakstīt zemesgrāmatā tikai tad, ja atbilstoši šim likumam zemesgrāmatā ierakstīta dzīvojamā māja.
7.Valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošais privatizētā dzīvokļa īpašums ierakstāms zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda likumā “Par dzīvokļa īpašumu” noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz pirkuma līgumu.
Referātu par darījuma nostiprināšanu zemesgrāmatā nolēmu rakstīt tāpēc, ka mani intresē darījumi ar nekustamo īpašumu. Man liekas, ka tieši šis darījuma nobeigums – nostiprināšana zemesgrāmatā ir pats svarīgākais. Interesanti liekas, ka tas - ka darījums ir noslēgts, līgums parakstīts, nauda samaksāta – vēl nenozīmē, ka nekustamais īpašums pāriet īpašumā jaunajam īpašniekam. Piemēram - ja pirkuma līgums netiek nostiprināts zemesgrāmatā, tad arī jaunajam īpašniekam juridiski nav nekādu īpašumtiesību.
Savā referātā apskatīju noteikumus, lai ierakstītu nekustamo īpašumu zemesgrāmatā sākot ar pieteikumu – nostiprinājuma lūgumu, beidzot ar nepieciešamajiem dokumentiem.…