Vēlēšanas- viena no politiskās līdzdalības formām
Ar terminu politiskā līdzdalība apzīmē pilsoņu politisko aktivitāti, kuras mērķis ir ietekmēt politiskās sistēmas darbību. Lai kļūtu par politiskās sistēmas līdzdalībnieku, nebūt nav nepieciešama efektīva, panākumiem bagāta darbība, taču demokrātiskai līdzdalībai vienmēr jābūt brīvprātīgai.
Demokrātiskās valstīs likums pilsoņiem garantē iespēju novadīt savas domas par jebkuru svarīgu problēmu līdz tautas pārstāvjiem vai to kandidātiem, kā arī ieceltajiem valstsvīriem. Pēc tā, kā iedzīvotāji piedalās politiskajā dzīvē, var spriest, vai viņi politisko sistēmu atbalsta vai varbūt pat noliedz.
Dažādās politiskajās sistēmās politiskās līdzdalības intensitāte un raksturs ir dažāds. Liberālās demokrātijas valstīs iedzīvotāji politiskajā dzīvē piedalās labprātīgi. Turpretim totalitāros un autoritāros režīmos līdzdalība bieži vien nav subjekta paša brīvas gribas izpausme, jo tā tiek organizēta un kontrolēta. Pilsoņu līdzdalība var būtiski ietekmēt valsts sociālos un politiskos mērķus, lai tie maksimāli atbilstu iedzīvotāju interesēm. Ja cilvēki atsakās no līdzdalības vai kādu iemeslu dēļ tā viņiem ir liegta, viņi nevar būt pilnvērtīgi sistēmas locekļi.
Visizplatītākais politiskās līdzdalības veids ir piedalīšanās vēlēšanās. Vēlēšanas ir procedūra, kurā visi pilsoņi vai to daļa ar balsošanu izlemj, kam uzticēt kādu amatu valsts pārvaldē. Demokrātiskās vēlēšanās par vēlētāju balsīm sacenšas vairāki kandidāti vai vairākas partijas un vēlētājiem ir tiesības un iespējas no viņu vidus izvēlēties vienu. Tiesības balsot tiek uzskatītas par vienīgajām politiskajām tiesībām, kuras reāli bauda vairums zemeslodes iedzīvotāju, taču tikai apmēram vienā trešdaļā no 160 valstīm, kurās mūsdienās tiek rīkotas vēlēšanas, notiek vairāku kandidātu un partiju sacensība.…
