NOBEIGUMS
Tā kā nepilngadīgo noziedzībai ir savas kriminālatbildības īpatnības, kuras izskaidrojamas ar nepilngadīgo vecumu attīstības pakāpi, viņi pieder pie kategorijas, kuru uzvedība, nostāja un psihe vēl atrodas veidošanās stadijā.
Pusaudži tie ir mūsu bērni – mūsu nākotne. No tā, kā mēs ievirzīsim mūsu bērnu attīstību un personības veidošanos šodien, būs atkarīga visas sabiedrības nākotne. Nepilngadīgo personu noziedzīgo nodarījumu skaits nesamazinās, bet tikai palielinās. Gandrīz ik nedēļu vai nu presē izlasām, vai kādā no Latvijas TV programmām uzzinām par pusaudžu pretlikumīgajām izdarībām. Publiski parasti tiek ziņots par tām ciniskākajām un neparastākajām. Par tādiem “sīkiem, ikdienišķiem” noziegumiem,1 kā, piemēram, nelielās zādzības, huligānisms ielās, mēs uzzinām tikai no statistikas datiem, kas apkopoti par iepriekšējo mēnesi, ceturksni vai pat gadu. Nepilngadīgo izdarīto noziegumu skaitam ir tendence pieaugt. To parasti pieņemts izskaidrot ar dažādiem apstākļiem, piemēram – ar nesakārtotu likumdošanu valstī, ar sliktām attiecībām ģimenē, ar vecāku neprasmi audzināt bērnus, ar slikto ekonomisko situāciju valstī un līdz ar to vājo finansiālo stāvokli ģimenē u.tml.
Līdz šim nepilngadīgie, kuri izdarījuši noziegumu, nereti to izdara atkārtoti pēc soda izciešanas vai pat tā laikā. Tas skaidrojams ar to, ka nepilngadīgajiem ir nepieciešama individuāla pieeja, kas atbilst nepilngadīgā vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim. Vienlaikus nepilngadīgajam jānodrošina tāda vide, lai novērstu antisociālas uzvedības cēloņus, veicinātu nepieciešamo prasmju attīstīšanu un sociāli atbildīgas uzvedības veicināšanu. Nepilngadīgajiem piemērojamo sodu klāsts, tāpat kā pieaugušajiem, ir nepietiekams. Iztrūkst tāds sods, kas būtu vērsts uz personas uzvedības un domāšanas maiņu, bet reizē būtu izciešams sabiedrībā, tādējādi nesaraujot bērna sociālās saites ar ģimeni, skolu un draugiem.
…
