Nepilngadīgo nopratināšanas psiholoģiskās īpatnības

Secinājumi
Kā jau autors sākot referātu minēja, ka nopratināšana ir viena no svarīgākajām izmeklēšanas darbībām jaunas informācijas iegūšanai un jau esošās informācijas pārbaudei, tad, viņaprāt, bija lietderīgi izstrādāt referātu ‘’Nepilngadīgo nopratināšanas psiholoģiskais raksturojums’’, un pēc šā referāta izstrādes autors secināja:
1. nepilngadīgo nopratināšanai kopumā jāvelta liela uzmanība un rūpība, neskatoties uz to, kādā lietā un kādā statusā nepilngadīgo pratinās, jo bērna psihe vēl nav tik ļoti nostiprinājusies, un pratinātājs nedrīkst ‘’iedragāt’’ šo psihi vēl vairāk;
2. nepilngadīgo nopratināsānai ir ļoti nopietni jāsagatavojas, jāplāno gan vieta, gan laiks, kur pratināšana notiks, gan jāsagatavo visaptverošāk uzdodamos jautājumus, lai nevajadzētu nepilngadīgo atkārtoti nopratināt un atkārtoti viņu traumēt, īpaši, ja nopratināšana saistīta ar cietušu nepilngadīgo;
3. nopratinātājam jāzina vairāki noteikumi, nekā pratinot pieaugušo, piemēram, pratinātājam jāzina, ka nepilngadīgo jāpratina psihologa klātbūtē;
4. nopratinātājam jāprot runāt ar bērnu, kas, autores prāt, nav viegli;
Nepilngadīgais ir tāds pats sabiedrības loceklis kā jebkurš cits, un tāpat kā jebkuram, arī nepilngadīgajam ir iespēja ciest kādā notikumā, būt tajā par liecinieku vai aizdomās turamo, vai pat apsūdzēto, tāpēc policijas darbiniekiem jāprot strādāt arī ar bērnu.
…