Starp cilvēkiem nemitīgi notiek nepārtraukts komunikācijas process. Tas, kā cilvēks tiek saprast, kā novērtēts, ir cieši saistīts ar tā komunikācijas veidiem, spējām.
Komunikācijas efektivitāti nosaka ne tikai sarunu biedra izteikto vārdu sapratne, bet arī tā mīmikas, kustību, pozu, acu skatiena uztvere. Ķermeņa valoda ļauj pilnīgāk atainot sarunu biedra emocijas, to, kā sarunu biedri attiecas viens pret otru.
60-80% visas informācijas starp cilvēkiem aprite notiek neverbālā veidā, kam jāpievērš tikpat liela uzmanība, kā verbālai komunikācijai.
Sadzīvē un darbā, uzstājoties auditorijas priekšā, vai runājot ar cilvēku viens pret vienu, neverbālās komunikācijas galvenā funkcija ir pastiprināt un precizēt pateikto. Arī auditorija, klausītājs raida neverbālus signālus, kas liecina par ieinteresētību, garlaicību, piekrišanu vai nepiekrišanu, utml.
Referātā apskatīts komunikācijas jēdziens kā tāds, neverbālās komunikācijas veidi un līdzekļi, pēc kā analizētas neverbālās komunikācijas funkcijas sadzīvē un darbā.
Komunikācija ir informācijas apmaiņas process starp partneri vai arī informācijas divpusēja apmaiņa, kas nodrošina saprašanos. [3]
Komunikācija ir līdzeklis, ar kura palīdzību saistām sevi ar pārējo cilvēci. [8]
Izplatītākās saskarsmes funkcijas ir informatīvi komunikatīvā, regulatīvā, emocionālā, izpratnes funkcija.
Informatīvi komunikatīvā funkcija saistīta ar informācijas pārraidi un apmaiņu, t.i. cilvēku sazināšanos un savstarpējo attiecību izveidi un uzturēšanu. Šī funkcija visciešāk saistīta ar saskarsmes komunikatīvo aspektu.
Regulatīvā funkcija attiecas galvenokārt uz savstarpējās rīcības un mijiedarbības saskaņošanu, koordināciju, ietekmēšanu un korekciju, kā arī uz regulāciju kopumā, lai veiktu aizsākušās mijiedarbības pilnveidi. Tā sekmē interaktīvā saskarsmes aspekta tālāku attīstību.
Emocionālā funkcija saistīta ar emocionālo pārdzīvojumu radīšanu saskarsmes partneros.
Izpratnes funkcija saistīta ar spējām iejusties partnera rīcībā, darbībā un uzvedībā. [4]…
