Nīderlandes grāmatniecība 16.gadsimta otrajā pusē

Grāmatniecība ir saistīta ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, kā arī ar glabāšanu, tajā ietilpst izdevniecību darbs, poligrāfija, grāmatu māksla un grāmatu tirdzniecība, ko vieno kopīgs virsuzdevums – optimāla sabiedrības nodrošināšana ar grāmatām informācijas cirkulācijai. Grāmatniecības skaidrojums precīzi raksturo tipogrāfiju un izdevniecību darbu. Jau kopš senseniem laikiem grāmata nodrošina informācijas cirkulāciju. Par to jāpateicas izdevējiem, jo bez tiem informācijas apmaiņa nenotiktu tik ātri, kā ar grāmatu starpniecību. Grāmatas bija vienīgais informācijas avots, kas bija pieejams visai sabiedrībai. Katra valsts vēsturiski attīstījusies dažādi, līdz ar to ietekmējot grāmatu iespiešanas un izdošanas tradīcijas.
Nīderlandē grāmatu iespiešanas sākumi vēsturiski tiek saistīti ar L.Kosteru no Hārlemas (Holande). Pirmās datētās grāmatas iznāca 1473.gadā Alstā, kur strādāja T.Martens un Ī.Vestfāls. Tajā pašā gadā sāk darbu tipogrāfija Ī.Veldenera vadībā Lovenā. Tā laika svarīgs grāmatu iespiešanas centrs no 1477.–1518.gadam bija Deventera. 15.gadsimtā Antverpenē strādāja 10 tipogrāfi.
Uzvarot revolūcijā 16.gadsimtā Nīderlande kļuva par lielu grāmatu tirdzniecības centru. Pēc revolūcijas Nīderlandē, tika atcelta cenzūru Nīderlandē, Anglijā un Francijā, taču slēptā veidā tā joprojām pastāvēja. Ņemot vērā slēpto cenzūru attīstījās izdevējdarbība. Eiropā 16.gadsimtā grāmatu tirdzniecība, jau bija kļuvusi par attīstītu ražošanas sfēru. 1501.gadā grāmatas tika iespiestas 254 Eiropas pilsētās, 1120 tipogrāfijās…