Secinājumi
Nīderlandes konstitūcija ir pamats, kas nosaka Nīderlandes valsts organizatorisko struktūru un veido likumdošanas pamatu. Tā kā tiesu vara Nīderlandē ir ciešā saistībā ar pamatlikumiem, kas ir tās konstitūcija un ar citām valstīm noslēgti līgumi, tad tiesu vara ir pakārtota šiem noteikumiem. Salīdzinājumā ar Latvijas tiesu sistēmu var teikt, ka princips ir tieši tāds pats. Latvijā visa pamatā ir galvenais likumu kopums – Satversme, kam ir pakārtoti pārējie likumi un likumdošana. Respektīvi, nav iespējams pieņemt kādu likumu par spēkā esošu, ja tas pārkāpj Latvijas Satversmi.
Vēl varētu pieminēt, ka līdz ar Latvijas iestāšanos ES, starp Nīderlandi un Latviju darbojas ES vienotā iekšējā tirgus nosacījumi. Svarīgākie Latvijas-Nīderlandes divpusējie līgumi:
• Latvijas Republikas valdības un Nīderlandes Karalistes valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (noslēgts 14.03.1994., spēkā no 01.04.1995.)
• Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (noslēgta 14.03.1994., spēkā no 29.01.1995.)
• Ekonomiskā sadarbība un perspektīvas. Latvija ir ieinteresēta tirdzniecības iespēju paplašināšanā ar Nīderlandi, kā arī Nīderlandes investīciju piesaistīšanā dažādās Latvijas tautsaimniecības jomās. 2004. gada martā Nīderlandē darbību uzsāka Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība. Perspektīvās sadarbības nozares ir kokrūpniecība, metālrūpniecība, lauksaimniecība, mašīnbūve, pārtikas rūpniecība, ķīmiskā rūpniecība.
Ņemot vērā referāta galveno uzdevumu, uzskatu, ka tas ir izpildīts, jo ir analizēts liels informācijas apjoms un ir apkopota galvenā informācija par Nīderlandes tiesu sistēmu kā arī Latvijas tiesu sistēmu un galvenajiem likumu kopumiem, kas ir hierarhijas augšgalā un, kas atbild par pārējo likumu izpildi un nosacījumiem.
…
