-
Niršana no sporta medicīnas viedokļa
Research Papers8 Anatomy, Medicine and Hygiene, Sport, Fitness
Nr. | Chapter | Page. |
Darba īpatnības ūdenī | 3 | |
Peldspēja | 5 | |
Redzamība zem ūdens | 6 | |
Dzirdamība zem ūdens | 6 | |
Zemūdens peldēšana un niršana | 7 | |
Izmantotā literatūra | 11 |
Cilvēka dzīves lielākā daļa noris galvenokārt uz sauszemes, gaisa vidē. Tomēr pēdējā laikā tiek izteikts atzinums, ka ūdens videi vajadzētu būt cilvēkam daudz tuvākai, jo dzīvo būtņu evolūcija ir sākusies ūdenī un arī cilvēk auglis attīstās augļa ūdeņu vidē, tādēļ jaunpiedzimušie spontāni labi pielāgojas ūdens videi.
Ūdenī cilvēks var atrasties divējādi – peldēt virs ūdens un ienirt tajā. Lai iztirzātu darba īpatnības šajos stāvokļos, ir ļoti svarīgi zināt ūdens vides fizikālās īpatnības.
Ūdens vides fizikālās īpatnības un to ietekme uz organismu
Ūdenim ir vairākas īpatnības, kuras cilvēks, iegremdējies ūdenī, sajūt. Vien no tām ir blīvums, kas ir 820 reizes lielāks nekā gaisa blīvums. To cilvēks jūt kā palielinātu pretestību kustībām. Atbilstoši Arhimēda likumam katrs ķermenis ūdenī zaudē no sava svara tik daudz, cik sver tā izspiestais šķidruma daudzums. Cilvēk ķermeņa un ūdens blīvumi ir stipri tuvi, peldētājs ūdenī sver tikai dažus kilogramus, t. i., aptuveni tik, cik sver no ūdens ārā palikušās ķermeņa daļas, respektīvi, galva. Līdz ar to cilvēks atrodas tuvu bezsvara stāvoklim. Tādēļ vairs nav jāsasprindzina tie muskuļi, kuri visu laiku strādājuši toniskā režīmā, nodrošinot vertikālo pozu. Muskulatūra atslābst. Toties ir jāpieliek spēks, lai strauji iegremdētu dziļāk ūdenī roku vai kāju, tā pati grimst uz leju lēni. Taukaudu specifiskais blīvums ir mazāks, tādēļ tuklam cilvēkam ir vieglāk noturēties uz ūdens. Uz ūdens notur arī elpceļos un plaušās esošais gaiss, tādēļ peldētāji elpojot cenšas saglabāt lielāku rezerves gaisa daudzumu plaušās.
Ūdens lielais blīvums rada lielu pretestību jebkuram ķermenim, kas tajā pārvietojas. Ātrāk peldot, ūdens pretestību jūt vairāk, tomēr tā ir atkarīga arī no peldošā ķermeņa formas, tā aptekamības jeb plūdlīnijas. …
Nirstot cilvēks pilnīgi iegremdējas ūdenī un viņam nav kontakta ar atmosfēras gaisu, elpošana parastajā veidā nevar notikt. Ienirt var, 1) vienkārši aizturot elpu, 2) izmantojot elpošanai elpojamo caurulīti, 3) elpojot gāzu sastāvu no īpašas elpošanas aparatūras. Vienkāršākais un tādēļ visizplatītākais niršanas veids, kuru peldoties izmanto arī daudzi atpūtnieki, ir iegremdēšanās ūdenī ar aizturētu elpu. Šādā gadījumā nenotiek dabiskā elpošana un skābekļa piegāde alveolām. Pārtraukumu skābekļa piegādē cilvēks spēj izturēt tikai dažas minūtes, jo skābekļa rezerves organismā ir mazas. Plaušās pēc ieelpas ir apmēram 0,5l skābekļa, pēc maksimālas ieelpas – līdz 1l. Arī asinis satur apmēram 1l skābekļa, un muskuļu mioglobīns spēj piesaistīt ap 0,5l skābekļa. No šiem 2l elpas aizture slaikā miera stāvoklī ir iespējams izmantot apmēram 600 ml skābekļa. Ja skābekļa pieprasījums katrā minūtē ir 0,3l, tad teorētiski elpu aizturēt būtu iespējams 2 minūtes. Parasti cilvēki gan to tik ilgi nespēj un elpas aizturi pēc 45-60 sekundēm pārtrauc. Asins skābekļa parciālais spiediens pa šo laiku ir samazinājies no 100mm Hg līdz 50-70mm Hg. Tomēr tas nav iemesls imperatīvai ieelpai. Spēcīgu elpošanas kustību atsākšanos izraisa ogļskābās gāzes parciālā spiediena palielināšanās asinīs.
- Arteriālās hipertenzijasārstēšana
- Nieru transplantācija
-
Niršana no sporta medicīnas viedokļa
Research Papers8 Anatomy, Medicine and Hygiene, Sport, Fitness
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Arteriālās hipertenzijasārstēšana
Research Papers for university4
-
Nieru transplantācija
Research Papers for university6
Evaluated! -
Kontracepcija
Research Papers for secondary school17
-
Klusuma pasaulē
Research Papers for university6
-
Efektīva sporta stunda C līmeņa klasēs
Research Papers for university16
Evaluated!