Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:183529
 
Evaluation:
Published: 13.12.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Darba īpatnības ūdenī    3
  Peldspēja    5
  Redzamība zem ūdens    6
  Dzirdamība zem ūdens    6
  Zemūdens peldēšana un niršana    7
  Izmantotā literatūra    11
Extract

Cilvēka dzīves lielākā daļa noris galvenokārt uz sauszemes, gaisa vidē. Tomēr pēdējā laikā tiek izteikts atzinums, ka ūdens videi vajadzētu būt cilvēkam daudz tuvākai, jo dzīvo būtņu evolūcija ir sākusies ūdenī un arī cilvēk auglis attīstās augļa ūdeņu vidē, tādēļ jaunpiedzimušie spontāni labi pielāgojas ūdens videi.
Ūdenī cilvēks var atrasties divējādi – peldēt virs ūdens un ienirt tajā. Lai iztirzātu darba īpatnības šajos stāvokļos, ir ļoti svarīgi zināt ūdens vides fizikālās īpatnības.


Ūdens vides fizikālās īpatnības un to ietekme uz organismu


Ūdenim ir vairākas īpatnības, kuras cilvēks, iegremdējies ūdenī, sajūt. Vien no tām ir blīvums, kas ir 820 reizes lielāks nekā gaisa blīvums. To cilvēks jūt kā palielinātu pretestību kustībām. Atbilstoši Arhimēda likumam katrs ķermenis ūdenī zaudē no sava svara tik daudz, cik sver tā izspiestais šķidruma daudzums. Cilvēk ķermeņa un ūdens blīvumi ir stipri tuvi, peldētājs ūdenī sver tikai dažus kilogramus, t. i., aptuveni tik, cik sver no ūdens ārā palikušās ķermeņa daļas, respektīvi, galva. Līdz ar to cilvēks atrodas tuvu bezsvara stāvoklim. Tādēļ vairs nav jāsasprindzina tie muskuļi, kuri visu laiku strādājuši toniskā režīmā, nodrošinot vertikālo pozu. Muskulatūra atslābst. Toties ir jāpieliek spēks, lai strauji iegremdētu dziļāk ūdenī roku vai kāju, tā pati grimst uz leju lēni. Taukaudu specifiskais blīvums ir mazāks, tādēļ tuklam cilvēkam ir vieglāk noturēties uz ūdens. Uz ūdens notur arī elpceļos un plaušās esošais gaiss, tādēļ peldētāji elpojot cenšas saglabāt lielāku rezerves gaisa daudzumu plaušās.
Ūdens lielais blīvums rada lielu pretestību jebkuram ķermenim, kas tajā pārvietojas. Ātrāk peldot, ūdens pretestību jūt vairāk, tomēr tā ir atkarīga arī no peldošā ķermeņa formas, tā aptekamības jeb plūdlīnijas. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register