Nodokļa būtība, funkcijas, iedalījums, likmes
Finansu tiesību sistēmā ietilpst arī nodokļu tiesības. Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums.”
Savukārt, budžets ir valsts naudas ieņēmumu un izdevumu saraksts, kas sastādīts noteiktam laika periodam, parasti gadam. Budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālajām metodēm, un tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā.”
Budžeta ieņēmuma lielākā daļa veidojas no nodokļiem (90%). Atlikušos 10% veido: - nodevas; - atskaitījumi no privatizācijas; - un citi neregulāri ienākumi.
Valsts nodokļi tiek iemaksāti valsts budžetā, vai arī pēc noteikta to sadalījuma – valsts budžetā un pašvaldības budžetos, atbilstoši konkrētā nodokļa likumam.
Kā nodokļu sistēmas galvenos mērķus var minēt:
1) regulēt tautsaimniecības attīstību;
2) savākt valsts uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus.
Kā redzam, tad mērķis ir skaists, bet ka liecina prakse, tad mērķa sasniegšana ir
diezgan apgrūtinoša.
Nodokļu sistēmas veidošanā tiek izvirzīti divi galvenie nosacījumi: pirmkārt, taisnīgums jeb vienlīdzība un, otrkārt, efektivitāte. Taisnīgums nozīmē nodokļu sistēmas objektivitāti attiecībā pret visiem nodokļu maksātājiem. Šajā sakarā jāievēro:
- horizontālās vienlīdzības princips, lai visi, kam ir vienādi ienākumi, maksātu vienādus nodokļus;
- vertikālās vienlīdzības princips, lai personas ar dažādiem ienākumiem maksātu dažādus nodokļus.
Ir nepieciešams noteikt ienākumu lielumu, kurš nav apliekams ar nodokli, un nodokļu indeksāciju atbilstoši inflācijas tempiem.…