Labuma vērtība pieaug tikai tad, ja tas tiek papildināts
ar labumu.”
Aristotelis
Katrs godīga darba darītājs mūsu valstī zina, ka alga “uz papīra” atšķiras no reālās naudas, kas tiek saņemta algas dienā. Kur paliek šī naudas starpība? Atbilde vienkārša _ aiziet nodokļos.
Ko nozīmē šie vienkāršie vārdi? Tie nozīmē _ izzināt mūsu naudas ceļu līkločus nodokļu labirintos. Lai nevienam nerodas šaubas par to, ka kādam tiek kaut kas atņemts, bet citam tieši otrādi _ par neko pielikts klāt.
Ikdienā mēs neaizdomājamies, ka, veicot visvienkāršākās darbības ar naudu _ iepērkoties veikalā, ielejot benzīnu savam auto, šajās summās tiek ietverti arī nodokļi. Atzīstieties _ cik bieži jūs pētāt pārtikas veikala iepirkumu kases čeku? Tur lieliem burtiem rakstīts PVN _ pievienotās vērtības nodoklis. Vai zinājāt, kur tālāk ceļo PVN? Uz valsts pamatbudžetu. Kādiem mērķiem izmanto pamatbudžetu? Mūsu visu labklājības celšanai. Vai tā ir tik augsta, lai mēs varētu atļauties nemaksāt nodokļus?
Mans mērķis rakstot šo darbu bija izprast un iepazīt nodokļus un to auguma vai krituma cēloņus.
Ievadu noslēdzot, ir jāsaprot, ka no nodokļu nemaksāšanas mūs neviens nepasargās.
Par nodokļu maksāšanu vai nemaksāšanu cilvēki ir domājuši jau sen – valdnieki par to, kādus nodokļus uzlikt, pavalstnieki, kā no tiem izvairīties. Šī problēma ir pastāvējusi jau pirms mūsu ēras. Ir zināms, ka verdzības un feodālajā iekārtā jau pastāvēja naturāla nodevu maksāšana un klaušas, kas ar;i bija obligāti jāpilda. Vēlākajā sabiedrības attīstības posmā, kad izveidojās preču un naudas attiecības, nodokļi ieguva galvenokārt naudas formu, bet dažkārt pastāvēja arī nodokļu maksājumi natūrā un klaušu veidā. (12)
Senajā Ēģiptē ar nodokli tika aplikta cepamā eļļa un izvairīties no nodokļa maksāšanas praktiski nebija iespējams. Eksistēja speciāli cilvēki - “skaitītāji”, kuri piefiksēja katru izlietoto eļļas pili un skatījās, lai eļļa netiktu izmantota atkārtoti. Šo nodokli sauca par scribes.
Arī Senajā Grieķijā tika iekasēti no iedzīvotājiem nodokļi, taču Grieķijā tie radās tikai Atēnu kara laikā, kad bija nepieciešami līdzekļi kara vajadzībām. Tas bija kara nodoklis jeb, kā to sauca paši grieķi, eisphora, un citi tam pakārtoti nodokļi. Tomēr pat kad situācija valstī uzlabojās nodoklis netika atcelts. Notika balsošana un nodokļa likmes tika pārskatītas. Rezultātā nodokli samazināja – viena drahma vīriešiem un puse no drahmas sievietēm.
Romas impērijā pirmais nodoklis bija muitas nodoklis. Ar to aplika preču importu un eksportu. Šo nodokli sauca par partoria. Cēzaru Augustu daudzi uzskata par pašu gudrāko nodokļu stratēģi Romas impērijā. Cēzara Augusta laikā tika iedibināts mantošanas nodoklis, lai nodrošinātu pensijas vecumu sasniegušos militāristus. Nodoklis bija 5% no visa mantojuma vērtības, izņemot dāvanas bērniem un laulātiem draugiem. (Pat angļi un holandieši piemēroja savās valstīs Cēzara Augusta ieviesto nodokļu sistēmu). Līdz Cēzara Augusta laikam pievienotās vērtības jeb pārdošanas nodoklis bija 1%. Cēzars Augusts paaugstināja pievienotās vērtības nodokli – 4% par vergu, 1% par jebkuru citu preci. …
