Netiešos nodokļus (muitas, akcīzes un PVN) iekasē no preču kopējās vērtības (procentos vai latos). Šie nodokļi budžetā jāiemaksā tam, kas preci ieved valstī vai to ražo un (vai) pārdod valstī. Taču līdzekļus minēto nodokļu iemaksāšanai budžetā šīs personas iekasē no attiecīgo preču pircējiem, iekļaujot nodokli savas produkcijas (pakalpojumu) cenā. Tātad būtībā netiešo nodokļu maksātāji ir preču un pakalpojumu pircēji (patērētāji), bet juridiski par to iemaksāšanu budžetā atbildīgi ir pārdevēji (ražotāji).
Ievedot preces Latvijā, visus netiešos nodokļus maksā uz robežas. Bez nodokļu samaksas preces nav atļauts laist brīvā apgrozījumā. Taču saskaņā ar Latvijas likumiem uz dažiem muitas režīmiem prasība samaksāt nodokļus, ievedot preces valstī, neattiecas. Tādi režīmi ir tranzīts, ievešana pārstrādei, ievešana uz laiku, ievešana muitas noliktavā utt.
Tiešos nodokļus budžetā maksā ar nodokļiem apliekamā objekta īpašnieks. Piemēram, dabas resursu nodokli maksā uzņēmējs, kas dabas resursus izmanto savā biznesā vai piesārņo vidi. Ienākuma nodokli maksā pats ienākumu guvējs. Sociālās apdrošināšanas maksājumi budžetā jāpārskaita darba devējiem un pašnodarbinātajām personām. Daļu šo maksājumu ietur no darbinieku ienākumiem, daļu budžetā iemaksā pats darba devējs.
Izložu un azartspēļu nodoklis ir papildu slogs tiem uzņēmējiem, kuri darbojas spēļu biznesa jomā. Viņi no saviem ienākumiem vispirms samaksā šo nodokli un no atlikušās daļas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli.
Nodokļu likmes dažos gadījumos ir diferencētas un atkarīgas no apliekamā objekta veida (tas attiecas uz muitas, akcīzes, dabas resursu, izložu un azartspēļu nodokli), bet dažas – stingras un vienādas visiem nodokļu maksātājiem, piemēram, PVN – 0% eksporta un 18% - visos pārējos gadījumos.
Visos nodokļu likumos pastāv daudz dažādu atlaižu un atvieglojumu, kas paver iespēju likumu ietvaros optimizēt firmas nodokļu politiku.
Ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas [maksa par speciālo atļauju (licenci)] tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā.
Ienākumi no azartspēļu nodokļa 75 procentu apmērā ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 25 procentu apmērā — tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.
Ienākumi no valsts mēroga izložu nodokļa ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet no vietējā mēroga izložu nodokļa — tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze.…
