SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Īres līgums ir divpusējs saistību tiesību līgums , saskaņā ar ko vienai pusei (izīrētājam) ir pienākums otrai pusei (īrniekam) nodrošināt izīrētās lietas lietošanas iespējamību laika periodā , uz kuru noslēgts īres līgums. Savukārt līguma otrai pusei (īrniekam) ir pienākums maksāt nolīgto īres maksu.Īres līgums var būt gan reāllīgums, gan konsensuāllīgums.
2. Īres līguma priekšmets var būt vienīgi lietas t.i., kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas. Īres līguma priekšmets var būt ne tikai visa lieta kopumā, bet arī kāda tās daļa.
3. Nomas līgums ir divpusējs saistību līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs apņemas nodot lietu lietošanā un nodrošināt nomniekam augļu iegūšanu no iznomājamās lietas, savukārt nomnieks apņemas maksāt iznomātājam nolīgto nomas maksu.
4. Atšķirībā no īres līguma , kur svarīgākā nozīme tiek piešķirta lietas lietošanas tiesībām, nomas līgumā priekšplānā izvirzās augļu iegūšanas tiesības no nomājamās lietas.
5. Atšķirība starp īres un nomas līgumu ir tāda, ka noma ir saistīta ar iespēju no lietojumā saņemtās lietas gūt peļņu pašam nomniekam.
6. Tā kā ļoti bieži var redzēt, ka jēdzieni “noma” un “īre” tiek piemēroti neatbilstoši, viens no priekšlikumiem būtu pamainīt pašu Civillikuma 2112. pantu sekojošā redakcijā “Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu.” uz diviem atseviškiem likuma pantiem: “Noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu kādas lietas lietošanu, bet otrā to iznomā ar mērķi gūt no tas peļņu.” un “Īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu īres maksu kādas lietas lietošanu, bet otrā puse to lieto un izmanto savām vajadzībām bez mērķa gūt no tas peļņu.”
…