. TIESĪBU AKTA JĒDZIENS UN PAZĪMES
Juridisko terminu vārdnīcā atrodamais skaidrojums izteikts ļoti kodolīgi:
Normatīvie akti – rakstveida juridiskie akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus).
Normatīvie akti nodrošina likumības režīmu, tādēļ tie jāizstrādā precīzi un rūpīgi, lai cits citu nedublētu un nebūtu pretrunīgi. Normatīvo aktu formulējumiem jābūt precīziem, lai nodrošinātu to vienveidīgu iztulkošanu un piemērošnu (I.Krastiņš).1
Savukārt Dzintars Melnbārdis eksperimentālā mācību grāmatā vidussko- lām normatīvos aktus definē šādi:
Normatīvie akti – galvenais tiesību normu avots. Pie normatīvajiem aktiem pieder likumi un likumpamatoti akti, t.i.,normatīvi akti, ko izdod likumos noteiktas valsts institūcijas likumos noteiktā kārtībā.2
V.Jakubaņecs savā grāmatā ’’Tiesību jēdziens, struktūra un formas’’ piemin tiesību akta divejādo izpratni, t.i., izpratni par formas būtību. V.Jakubaņecs pievērš uzmanību tam, ka pastāv normatīvā akta definīcija un arī juridiskā tiesību akta jēdziens .Autors piemin to, ka līdz šim vienlaikus lietojot tiesību (juridiskā) akta un normatīvā akta kategorijas,var rasties iespaids, ka tās ir identas un vienlaicīgi formulē :’’Tiesību (juridiskais) akts ir juridiskais dokuments, t.i., verbāli dokumentāli noformēta tautas gribas izpausme, integrējot sevī to tiesību struktūras daļu, kas ’’atrodas’’ ārpus tā un piemērojama tam, ievērojot juridiskās tehnikas prasības.’’
…