Jēdziens „normatīvais tiesību akts” (turpmāk- normatīvais akts) ir ļoti plašs. Apzīmējums „normatīvs” norāda uz to, ka šis tiesību akts satur normas. Pastāv arī tiesību akti, kuri nesatur tiesību normas, t.i., vispārējus priekšrakstus, bet gan konkrētus, individuālus juridiskus priekšrakstus. Normatīvie akti ir rakstveida juridiski akti, ko izdod kompetentas Valsts iestādes un kas satur tiesību normas- vispārobligātus uzvedības noteikumus. Normatīvie akti Valstī nodrošina likumības režīmu, tamdēļ tie jāizstrādā precīzi un rūpīgi, lai viens otru nedublētu un nebūtu pretrunīgi. Normatīvo aktu formulējumiem jābūt precīziem, lai nodrošinātu to vienveidīgu iztulkošanu un piemērošanu.
Latvijā galvenais tiesību avots ir normatīvais akts.
Normatīvais akts ar pašu augstāko juridisko spēku Latvijā ir Satversme.
Normatīvie akti ieņem noteiktu vietu Valsts tiesību sistēmā, kurā pastāv noteikta kārtība un kuri tiek klasificēti noteiktās grupās – normatīvo aktu hierarhijā.
Hierarhijā normatīvie akti ir sakārtoti pēc to juridiskā spēka. Juridiskais spēks norāda normatīvā akta normas vietu, tās virsvadību pār zemāk stāvoša akta normām vai pakļautību augstākstāvoša tiesību akta normām. Tā veidojas normatīvo aktu hierarhija, kurā zemākstāvošie normatīvie akti nedrīkst būt pretrunā augstākstāvošiem aktiem.
Normatīvo aktu hierarhijas virsotnē atrodas pamatlikums, kuram uz leju pēc svarīguma seko pārējie normatīvie akti.
…