Nobeigums.
Tiesiskā valstī jābūt sakārtotai un stabilai tiesiskai kārtībai – tiesību normu savstarpējai saskaņotībai, likuma prioritātei pār valsts varu, valsts amatpersonu pakļautībai likumam, valsts un pilsoņu savstarpējai atbildībai, personu likumīgo tiesību garantam. Tiesiskas valsts principu realizācija ietver sevī ne tikai formālu likumību, bet arī taisnīgumu. Tiesībām piemīt divas puses – likumiskā (formālā) un tiesiskā (saturiskā). Tiesiskā valstī abas šīs vērtības apvienojas.
Normatīvais akts ir Latvijā galvenais tiesību avots. Normatīvie akti valstī nodrošina likumības režīmu, tādēļ tie jāizstrādā precīzi un rūpīgi, lai viens otru nedublētu un nebūtu pretrunīgi. Normatīvo aktu formulējumam jābūt precīzam, lai nodrošinātu to vienveidīgu tulkošanu un piemērošanu. Jēdziens “normatīvais akts”, kā jau darba autore apkopoja savā darbā, ir ļoti plašs. Pie normatīvajiem aktiem pieder – Satversmes likumi, likumi, Ministru kabineta noteikumi (arī nolikumi, reglamenti, instrukcijas), Pašvaldību saistošie noteikumi( arī nolikumi, instrukcijas) un citi normatīvie akti. Latvijai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mainījās tiesību sistēma, līdz ar to kļuva saistoši Eiropas Savienības normatīvie akti. Apkopojot darbu var secināt, ka Latvijas tiešs pienākums ir piemērot Eiropas Savienības tiesības un pielāgot savus tiesību aktus Savienības tiesību aktiem, tiklīdz Briselē tiek pieņemtas jaunas tiesību normas. Tieslietu ministrija ir koordinējošā un kontroles iestāde ES tiesību normu transponēšanai Latvijas tiesību aktos.
Rakstot šo referātu un veicot teorētisku izpēti par tēmu, darba autore nonāca pie vairākiem secinājumiem. Latvijas tiesību sistēma formāli ir sakārtota, bet praksē bieži vien šī sistematizētās kārtības ilūzija zūd. Tiešā sakarībā tas ir attiecināms uz ārējo normatīvo tiesību aktu un Eiropas Savienības tiesību aktu mijiedarbību un piemērošanu, jo ir pagājis salīdzinoši neilgs laiks, kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc ir manāmas nepilnības. Tomēr jāatceras, ka šis joprojām ir pārejas process mūsu valstij, lai pilntiesīgi iekļautos arī Eiropas Savienības tiesību sistēmas lokā, tādēļ to nevar nosodīt un uzskatīt par neizdarītu. Pozitīvais secinājums ir tāds, ka
Darbs ir noritējis veiksmīgi, darba autore ir iepazinusies, aplūkojusi un apkopojusi normatīvo aktu daudzveidību Latvijā un par katru konkretizējoši, par kuriem iepriekš nav bijušas tik padziļinātas zināšanas. Darba izvirzītais mērķis ir piepildījies, darba autore ir sniegusi teorētisku un arī praktisku ieskatu par normatīvajiem aktiem. Taču jāpiebilst, ka, veidojot intervijas ar Valsts amatpersonām par šo darba tēmu, kuri ir tieši saistīti savā darbībā ar dažādiem normatīvajiem aktiem, tās sniedza praktiskas zināšanas par normatīvo aktu pielietošanu savā dienesta darbā, līdz ar to skaidru ieskatu tajā, kā, piemēram, darbojas un iekļaujas Eiropas Savienības tiesību akti Latvijā. Darba autore ir gandarīta ar referāta rezultātu.
…
