Norūdīšanās padara cilvēku izturīgu pret gadalaiku maiņām, straujām gaisa temperatūras izmaiņām – visu to, kas veicina saslimšanu ar saaukstēšanās slimībām.
Cilvēks spēj saglabāt nemainīgu ķermeņa temperatūru – 36,5 – 37,00 – neatkarīgi no tā, kāda ir gaisa temperatūra. Tas iespējams tāpēc, ka cilvēka organismā darbojas ļoti „gudrs” siltuma regulācijas mehānisms. Tas nepārtraukti līdzsvaro siltuma ražošanu ķermenī un siltuma atdošanu apkārtnei. Līdzsvara izzušanas gadījumā notiek vai nu ķermeņa pārkaršana, vai pārmērīga atdzišana. Siltums organismā rodas, noārdoties uzņemtajām uzturvielām. Siltumu mēra siltuma enerģijas mērvienībās – kilokalorijās (Kcal) vai kilodžoulos (kJ). Siltuma ražošana pieaug fiziska darba laikā, kā arī tad, ja cilvēks ir uztraucies. Visvairāk siltuma saražo ķermeņa muskuļi, bet ražošanas procesā piedalās arī iekšējie orgāni. Ļoti karstā laikā ķermenis siltumu saņem arī no ārienes.
Ja līdztekus siltuma ražošanai nenotiktu arī siltuma atdeve apkārtējai videi, ķermeņa temperatūra strauji pieaugtu un cilvēks ātri aizietu bojā.
Siltums no ķermeņa aizplūst caur ādu un elpošanas ceļiem. Visvairāk siltuma no ķermeņa aizplūst, iztvaikojot sviedriem no ādas virsmas. Esmu ievērojis, ka cilvēki stiprāk svīst karstumā vai arī strādājot fizisku darbu. Jo vairāk sviedru izdalās, jo vairāk ķermenis atvēsinās. …
