Pirmie norvēģi tagadējā Norvēģijas teritorijā ieradās aptuveni 9000 gadā pirms Kristus, kad Skandināvijā atkāpās ledāji, un pirmie norvēģi bija mednieki un zvejnieki. Ņemot vērā zemes specifiku, ar zemkopību nodarbojās tikai maza daļa no pirmatnējiem norvēģiem un tās bija tikai ciltis ap tagadējo Oslo. Arheoloģiskie izrakumi atklāj to, ka laika gaitā starp dažādām ciltīm, kuras šķīra pat lieli attālumi, pastāvēja dažāda veida sakari. Šie arheoloģiskie pētījumi pierāda, ka tagadējās Norvēģijas teritorijā dzīvojošās ciltis jau sāka sevi identificēt, kā vienu etnosu. Šo vienoto pašapziņu nostiprināja, kad 900. gadā m.ē. Norvēģijā nodibināja monarhiju. [1]
Vienota teritorija
Lai arī 900. gadā. m.ē. Norvēģijā tika nodibināta monarhija, vienotas teritorijas vēl nebija. Sākotnējos novadus, kuri šobrīd veido Norvēģiju sāka apvienot 800. gadā m.ē. (kaut gan mēģinājumi to izdarīt ir bijuši jau ātrāk). Apvienošanas process nebija viegls un ātrs, jo, lai arī norvēģi sevi identificēja kā vienotu etnosu, viņi vēlējās savā novadā savu pārvaldi. Skaidri nav zināms, kad tika pabeigts apvienošanas process, bet zinātnieki, balstoties uz arheoloģiskajiem izrakumiem, kā iespējamo laiku min 1060. gadu. [6]…