Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:831739
 
Author:
Evaluation:
Published: 13.12.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads.   
1.  Ieskats Norvēģijas vēsturē.   
2.  Norvēģijas dabas īpatnības.   
3.  Augi un dzīvnieki.   
4.  Mazākumtautības Norvēģijā.   
5.  Saimnieciskā darbība Norvēģijā:   
  naftas ieguve,   
idroelektroenerģijas ražošana,   
  akmeņogļu ieguve,   
  zvejniecība, lopkopība.   
6.  Norvēģija - troļļu zeme.   
7.  Norvēģijas karaļpāris.   
8.  Norvēģu lielie cilvēki.   
9.  Ziemas sporta svētki Lillehammerē.   
  Nobeigums.   
  Izmantotā literatūra.   
Extract

Ziemeļeiropa ir klinšu, neskaitāmu ezeru, strauju upju, plašu purvu un mežu apgabals. Pirmais, kas nāk prātā, dzirdot vārdu Norvēģija, ir mežiem apauguši kalni un neskaitāmi ūdenskritumi. No Latvijas Norvēģiju apmeklē daudzi tūristi. Atsauksmes pēc ceļojumiem vienmēr ir brīnumainas. Pēc aculiecinieku stāstījuma mūsu priekšā vijas stāvas kalnu taciņas, kur blakus krīt milzīgi ūdenskritumi. Tūristi naktis pavada mazos kalnu namiņos, kur blakus varbūt pastaigājas kāds trollis.
Mana pirmā iepazīšanās ar Norvēģiju bija jau pirms vairākiem gadiem. Kad vēl mācījos sākumskolā, es sarakstījos ar norvēģu meiteni Paolu. Viņa man daudz rakstīja par savu zemi, par cilvēkiem. Norvēģi paši ir pieraduši pie ziemeļzemei raksturīgajiem dabas apstākļiem, tāpēc atvaļinājumos dodas uz Spāniju, Franciju, Itāliju vai kādu citu dienvidu zemi. Ceļošanai arī Paolas ģimenē ir ļoti liela nozīme. Šīs norvēģu meitenes vēstules pamudināja mani lasīt grāmatas par Norvēģijas dabu, cilvēkiem. Es gribēju uzzināt kaut ko vairāk par šo zemi. Tāpēc arī tagad izvēlējos tematu par Ziemeļeiropas valsti Norvēģiju. Manuprāt, tā ir ļoti savdabīga zeme, kas krasi atšķiras no kaimiņvalstīm - Zviedrijas, Somijas un Krievijas.
Pirmais norvēģu karalis bija Haralds Skaistmatis, kurš ap 872.gadu spēja apvienot norvēģu zemes. No 800. līdz 1000.gadam norvēģu vikingi iekaroja plašas teritorijas Eiropā. No 1380. -1814.gadam Norvēģija bija apvienota ar Dāniju, bet no 1814.- 1905.gadam - ar Zviedriju. 1905.gadā Norvēģija kļuva neatkarīga valsts. Pirmā pasaules kara laikā tā ievēroja neitralitāti. 1940.- 1945.gadā Norvēģiju okupēja Vācija. Kopš 1949.gada - NATO locekle. 1994.gada referendumā par iestāšanos ES 52,2 % norvēģu nobalsoja pret iekļaušanos šajā savienībā.
Norvēģijas krasta līnijas kopgarums ir apmēram 27000 km, bet ja mērītu “pa taisno”, tad tikai 4500 km. Norvēģijas krasta līnija ir ļoti izrobota, jo sauszemē iestiepjas daudz garu, dziļu fjordu. Fjordi ir šauri, dziļi jūras līči ar stāviem krastiem. Neviens no Norvēģijas fjordiem ne pēc dziļuma, ne arī pēc garuma nevar līdzināties Sognefjordam. Tas iestiepjas Norvēģijas teritorijā 220 km. Tā vidējais platums ir 6 - 8 km, bet tā dziļākā vieta, kura atrodas apmēram 82 km no okeāna, ir 1244 m. Arī pārējo Norvēģijas fjordu raksturīgākā iezīme ir tā, ka dziļākā vieta ir parasti fjorda vidusdaļā.
Skandināvijas pussala pasaules fizioģeogrāfiskajā kartē pēc apveidiem atgādina tīģeri. Skandināvijas tīģera dzeltenbrūno daļu veido Skandināvijas kalni, kas stiepjas ziemeļu - ziemeļaustrumu virzienā apmēram 1700 km garumā šķērsojot divu valstu - Norvēģijas un Zviedrijas - teritoriju. Augstākā virsotne ir Galhēpigens (2469m), kas atrodas Jūtunheimenes plakankalnē Norvēģijas dienvidos.
Skandināvijas kalnos ledāji klāj 3059 km2 lielu platību. Dienvidnorvēģijā atrodas 921 ledājs. Lielais nokrišņu daudzums, kā arī ledāji kalnos radījuši lielu ūdeņu daudzumu, kuri, atrodot sev ceļu, izveidojuši neskaitāmas upes, strautus un ūdenskritumus. Pēdējos laikam neviens nekad nav mēģinājis saskaitīt, jo augstkalnu ielejās grūti atrast vietu, no kuras nebūtu redzams kaut viens ūdenskritums.
Norvēģijas piekrastes ūdeņos atrodas gan lielas, gan mazas salas, kas veido šēru joslu. Norvēģi šīs salas sauc par “mazuļiem”. Pie Norvēģijas krastiem jūrā “peld” ap 150 000 akmenssaliņu. Salās atrodas zvejnieku ciemi.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1215207
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register