Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:720732
 
Evaluation:
Published: 12.05.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 2 units
References: Not used
Extract

Kāda pasaka sākas tā: „Tālu ziemeļos ir maza karaļvalsts, ko sauc par Norvēģiju. Tā ir tik skaista, ka cilvēks, reiz tur pabijis, atgriežas vēl un vēl. Ceļotāji pazaudē savas sirdis – tās paliek fjordos vai pie troļļiem kalnos.”

Nav šaubu – Norvēģija ir viena no tūristus visvairāk interesējošām valstīm. Brīnišķīgi, negaidīti un pārsteidzoši skati ceļotāja sirdi pilda ar prieku un līksmību. Starp šērām, fjordiem, sniegiem un klintīm tur dzīvo simpātiskie norvēģi, kas , paši būdami lieli ceļotāji, lieliski saprot citu zemju tūristus, un mēs šajā zemē jūtamies kā mājās, baudot Norvēģijas teiksmaino dabu un labvēlīgo ļaužu viesmīlību.

Senais nosaukums Nord-vegr tulkojumā nozīmē ziemeļu ceļš. Sauszeme sākas uz mazas šēras, kas atrodas uz 58. ziemeļu platuma grāda, kur zeme pamazām pieplok jūrai, un virzās 1750 km uz ziemeļiem. Tur, 71 grādu uz ziemeļiem no ekvatora, tā sasniedz stāvu kalnu Nordkapu, kas it kā ienirst Barenca jūrā.
Uz rietumiem no Nordkapa atrodas vistālāk ziemeļos esošā pilsēta pasaulē – Hammerfesta. Šaurajā zemes strēlē ar dziļiem, žuburainiem fjordiem, kurus no Atlantijas okeāna viļņiem pasargā klinšu saliņas – šēras, pirmie cilvēki apmetās uz dzīvi pirms deviņiem vai desmit gadu tūkstošiem.
Vēsture. Norvēģija līdz 1814. gadam bija Dānijas, bet līdz 1905. gadam – Zviedrijas sastāvā.

Valsts iekārta. Norvēģija ir konstitucionāla monarhija, tronis ir mantojams. Kopš 1991. gada Norvēģijas karalis ir Haralds V, kas mantoja troni pēc sava tēva karaļa Olava V nāves. 1991.gada 23. jūnijā Tronheimā, Nidaras katedrālē, kur kronēta lielākā daļa karaļu, viņu kronēja par Norvēģijas karali. Tāpat kā iepriekšējie Norvēģijas karaļi, karalis Haralds V par savas darbības moto izvēlējies devīzi; „Visu Norvēģijai!”

Parlaments. 1814. gada konstitūcijā akcentēta tautas suverenitāte, varas dalīšanas princips, pilsoņu neaizskaramās tiesības attiecībās ar valsti. Jau vairāk nekā 100 gadu funkcionē parlamentārisma sistēma. Tas nozīmē, ka valdību – Valsts padomi - apstiprina parlaments un tā ir atbildīga parlamentam. Valdībai ir jāpilda parlamenta lēmumi. Ja parlamenta vairākums izsaka valdībai neuzticību, tai jāatkāpjas.
Parlamentā ir 165 deputāti, kas pārstāv vairākas partijas. Parlamentu ievēlē reizi četros gados. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir ikvienam pilsonim, kas sasniedzis 18 gadu vecumu. Sievietēm vēlēšanu tiesības ir kopš 1913. gada. Likums garantē pilnīgu abu dzimumu vienlīdzību. Sievietes ir plaši pārstāvētas gan parlamentā, gan visās valsts un vietējās iestādēs.

Politika. Pēc Otrā pasaules kara, 1947. gadā, Norvēģija iestājās Māršala plāna organizācijā, bet 1949. gadā – NATO militārajā aliansē.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register