Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:991899
 
Author:
Evaluation:
Published: 22.04.2004.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: 2 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    1
  Vispārējs raksturojums    2
  Daba un klimats    3
  Skandināvijas kalni    4
  Norvēģijas fjordi    5
  Nafta Ziemeļjūrā    6
  Iedzīvotāji un infrastruktūra; Dzimumu vienlīdzība    7
  Rūpniecība un tautsaimniecība    8
  Metalurģiskā rūpniecība un hidroelektroenerģētiskie resursi    9
  Tradīcijas ;Tūrisms    10
  Troļļi    11
  Ziemas sporta svētki Lillehammerē; Sports    12
  Latvijas un Norvēģijas attiecības    13
  Izmantojamā literatūra    14
Extract

Vispārējs raksturojums:

Norvēģijas karalistes platība: 323 877 km² (bez Svalbāras , Jana Majena salas un antarktiskajiem īpašumiem. (ģerboni skatīt pielikuma 1.attēlā)

Iedzīvotāju skaits: 4 348 000 = 13 cilv./km²

Tautas: norvēģi – 97%, sāmi – 0,9%

Valsts valoda: norvēģu

Parlaments: Stortings (Stortinget) – 165 deputāti, ievēl uz 4 gadiem
(parlamenta ēku skat. pielikuma 2.attēlā)
Reliģija: luterāņi – 89%

Lielākās pilsētas:
galvaspilsēta Oslo – 477 781 iedzīvotājs (attēlu skat.pielikuma 8.attēlā)
Bergena (Bergen) – 219884 iedzīvotāji
Tronheima (Trondheim) – 142 188 iedzīvotāji
Stavangera (Stavanger) – 102 637 iedzīvotāji

Meži – 24%, kalni un plakankalnes – 72%, aramzeme –3%

Derīgie izrakteņi: nafta, gāze,dzelzsrūda, vara, svina, cinka rūdas

Augstākā virsotne: Galhēpigens (Galdhøppigen) – 2469 m v.j.l.

Lielākais ezers: Mjēsas ezers (Mjøsa) – 368 km²

Garākā upe: Glomma (Glomma) – 598 km

Eksports: nafta un naftas produkti – 44%, gāze – 14% ,zivis un zivju produkti – 7%
Lielākā osta: Narvīka – kravas apgrozība 13, 5 milj.t(attēlu skat. pielikuma 7.attēlā)
2
Skandināvijas kalni


Skandināvijas pussala pasaules ģeogrāfiskajā kartē pēc apveidiem atgādina tīģeri. Skandināvijas tīģera dzeltenbrūno daļu veido Skandināvijas kalni, kas stiepjas ziemeļu - ziemeļaustrumu virzienā apmēram 1700km garumā, šķērsojot divu valstu –Norvēģijas un Zviedrijas teritoriju. Kalnu platums ir dažāds, pārsvarā no 200 līdz 300 km, vietām pat 600 km. Augstākās kalnu daļas paceļas dienvidu un ziemeļu (1500 – 2400 m). Augstākā virsotne ir Galhēpigens (2469m), kas atrodas Jūtunheimenes (Jotunheimen)pakalnē Norvēģijas dienvidos.

Skandināvijas kalni ģeoloģiski radušies Kaledonijas krokojuma veidošanās laikmetā (paleozoja ēras pirmajā pusē), bet lielākā to pacelšanās notikusi šīs pašas ēras devona periodā. Kaledonīti veido Špicbergenu, Britu salas, Ziemeļtjanšanu, Altaju, Apalaču
Ziemeļdaļu, Grendlandes ziemeļdaļu un austrumdaļu, Tasmāniju. Tātad Skandināvijas kalnu pamatiežu – granītu, gneisu – absolūtais vecums ir vairāk kā 570 milj. gadu. Vēlākajos laika periodos dažādu ģeoloģisku procesu ietekmē tie tikuši nolīdzināti, bet kainozoja ēras neogēna un kvartāra periodā tie atkal sākuši lēni celties. Pašlaik Skandināvijas pussalas ziemeļu daļa paceļas par 3 mm gadā.

Skandināvijas kalnos ledāji klāj 3059 km² lielu platību. Ģeologi pavisam uzskaitījuši 2412 ledājus, no kuriem 921 atrodas Dienvidnorvēģijā (kopējā platība – 1617 km²). Lielākais Skandināvijas ledājs – Justedalsbrēns atrodas uz rietumiem no Jūtunheima masīva. Tas ir ledāju plato, kuru platība ir 855 km², ledus biezums vietām pat sasniedz pat 300 m. No tā dažādos virzienos iziet apmēram 25 ledāji. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register