Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:949343
 
Author:
Evaluation:
Published: 07.01.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  NOTEKŪDEŅU APSTRĀDE    5
2.  NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS TEHNOLOĢISKĀS SHĒMAS    7
2.1.  Mehāniskā attīrīšana    10
2.1.1.  Restes    11
2.1.2.  Smilšķērāji    11
2.1.3.  Nostādinātāji    13
3.  NOTEKŪDEŅU BIOLOĢISKĀ ATTĪRĪŠANA    17
3.1.  Aerotenki    17
3.1.1.  Slāpekļa samazināšana    19
3.1.2.  Fosfora samazināšana    20
3.2.  Biofiltri    21
3.3.  Notekūdeņu apstrāde dabā    21
3.3.1.  Biodīķi    22
3.3.2.  Mitrāji    24
3.3.3.  Filtrācijas lauki    24
3.3.4.  Smilts filtri    24
4.  DŪŅU APSTRĀDE    25
5.  MADONAS PILSĒTAS NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IETAISES    27
5.1.  Sūknētavas    28
5.2.  Mehāniskā attīrīšana    28
5.3.  Bioloģiskā attīrīšana    29
5.4.  Dūņu novākšana    32
  SECINĀJUMI    34
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI    36
Extract

Dabā ir iekārtots, ka ūdeņi var paši attīrīties no zināma piesārņojuma daudzuma. To sauc par pašattīrīšanos. Ūdens pašattīrīšanās spējas ir ierobežotas. Grūti noārdāms piesārņojums vai pārāk augsts piesārņojuma līmenis rada videi kaitīgas izpausmes. Ūdenī dzīvojošie mikroorganismi, galvenokārt baktērijas un vienšūnu organismi piesārņojumu uzņem kā barību. Ar to iegūst enerģiju dzīvības norišu uzturēšanai, un piesārņojums tiek pārvērsts daļēji ķermeņa substancē un daļēji oglekļa dioksīdā, ūdenī un minerālvielās. Turklāt baktērijas aug un vairojas. Tās savukārt vai nu kļūst par barību citiem dzīvniekiem, vai arī iet bojā. Šeit minētās baktērijas sauc par aerobām, kas nozīmē, ka dzīvības uzturēšanai tām nepieciešams ūdenī izšķīdušais skābeklis. Tā kā tas ūdenī atrodas ierobežotā daudzumā, arī pašattīrīšanās process ar to tiek ierobežots.
Ja, piemēram, ūdenī tiek ievadīts pārāk liels daudzums notekūdeņu, baktēriju skaits, īpaši vasaras temperatūrā ātri aug. Tad jau minētais skābekļa daudzums tiek iztērēts īsā laikā. Aerobie mikroorganismi un daudzas citas dzīvās būtnes līdz ar to iet bojā. Tad tās uzpeld jau duļķainajā ūdenī un visbeidzot kā rūgstošas dūņas iet bojā.
Latvijā daudzas upes ir piesārņotas ar notekūdeņiem un ir daudz vietu, kurās notekūdeņi ieplūst ūdenstecēs bez jebkādas tīrīšanas, ir vietas, kurās attīrīšanas ietaises gan darbojas, bet nemākulīgas ekspluatācijas dēļ notekūdens tajās neattīrās. Pašreiz no visa kopējā notekūdeņu daudzuma tikai nedaudz vairāk kā puse tiek attīrīti atbilstoši mūsdienu prasībām.
Latvija ir pievienojusies Starptautiskajai konvencijai par Baltijas jūras pasargāšanu pret piesārņošanu, kas paredz, ka visi notekūdeņi, kuri ieplūst ūdenstecēs vai tieši jūrā, ir jāattīra bioloģiski. Latvijā 95% no visām upēm savus ūdeņus ievada Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register