IEVADS
Izvēlētā kvalifikācijas darba tēma ir novitātes maksātnespējas jomā, pēc Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās.
Ekonomiskā situācija valstī turpina uzkarst. Ārvalstu eksperti baida ar Latvijas ekonomikas smago piezemēšanos drīzumā, viens otrs pat sola bankrotu visai valstij kopumā, ne tikai pa kādam iedzīvotājam vai uzņēmumam.
Vietējie speciālisti savukārt ainu neprognozē tik drūmu un mierina, ka situāciju vēl nevarot saukt par krīzi. Bet Dienas Bizness ziņo, ka Lielbritānijas banka "Barclays" pat iesakot saviem klientiem pelnīt ar Latvijas valsts maksātnespējas draudu pieaugumu. Laikraksta rīcībā esot nonācis šīs bankas apkārtraksts saviem lielākajiem klientiem. Savu ieteikumu banka "Barclays" pamato ar ekonomisko rādītāju pasliktināšanos, kuru loģiskās sekas būtu valsts nespēja atmaksāt savus parādus. Tas varētu notikt kaut kad turpmāko piecu gadu laikā, tā tiek prognozēts.
Ņemot vērā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, ir pamats domāt, ka gaidāms „maksātnespējas vilnis”. Jau šogad, salīdzinot janvāri ( 9 spriedumi ) ar aprīli ( 98 spriedumi ) , ir dramatiski pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas ar tiesas spriedumu ir atzīti par maksātnespējīgiem. Šāda vilni ir prognozējis gan tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, gan arī Maksātnespējas administrācija.
Attīstoties tirgus ekonomikai, arī fiziskā persona aizvien biežāk nonāk situācijā, kad tā nespēj nosegt visas pret kreditoriem uzņemtās saistības. Kredīti bankā un līzinga pakalpojumi mājsaimniecības preču, dzīvokļa, automašīnas iegādei kļuvuši par mūsdienu realitāti. Turklāt konkurences apstākļos komersanti, cīnoties par saviem klientiem, piedāvā aizvien vilinošākus preču un pakalpojumu iegādes nosacījumus, un patērētājs var viegli pārvērtēt savas finansiālās iespējas un uzņemties pārāk lielu finansiālo atbildību. Tāpat kādu ārēju apstākļu dēļ ( bezdarbs, smaga slimība, valūtas cenu svārstības, inflācija ) patērētājam konkrētā laika posmā var samazināties ienākumu apjoms. Rezultātā viņš nevar segt kredītmaksājumus un rodas nenokārtotas parādsaistības.
Tomēr pašlaik Latvijā ir vērojama vēl cita tendence. Ekonomiskās attīstības atslābuma un pieaugošās inflācijas novēršanas līdzekļu piemērošana ir radījusi situāciju, ka vairumam fizisku personu, kas nodarbojās ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, pirkšanu un pārdošanu, ir radušās vai var rasties grūtības ar kredītsaistību izpildi.
Ar 2008. gada 1. janvāri stājās spēkā Maksātnespējas likums, kas bez jau Latvijā pastāvošās juridisko personu maksātnespējas regulējošām tiesību normām, paredz arī jaunu tiesību institūtu – fiziskas personas maksātnespējas procesu. Līdz tam Latvijas tiesību sistēmā nepastāvēja līdzekļi, kādiem fiziskā persona ir tiesīga novērst draudoši tuvojušos bankrotu vai finansiālā stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos.
Fiziskas personas maksātnespēja pašlaik ir ieguvusi lielāku rezonansi, sakarā ar to, ka 2008. gada 27. oktobrī Ogres rajona tiesa pasludināja Latvijā pirmās fiziskās personas Jāņa Āboliņa maksātnespējas procesu un bankrota procedūru saskaņā ar viņa iesniegto plānu.
Kā novitātes Maksātnespējas likumā bija arī tiesiskās aizsardzības process un maksātnespējas reģistrs.
Kvalifikācijas darba mērķis ir noskaidrot novitātes, ko ieviesa Maksātnespējas likums, kas stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī.
…
