Jēdzienu „noziedzība” dzirdam bieži un ar šo parādību sastopamies arī ikdienā.1 Tā ir negatīva sabiedriski tiesiska parādība, pret sabiedrisko kārtību. Šīs parādības rezultātā sabiedrībai tiek nodarīts ļaunums, un tās apkarošanai nepieciešami speciāli valsts un sabiedriski antikrimināli pasākumi.
Krimināllikuma 6.pants nosaka, ka par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Kriminoloģijas izpratnē varētu teikt, ka noziedzīgs nodarījums ir personas konkrēta uzvedība, kas izpaužas viņa prettiesiskajā darbībā vai bezdarbībā.
Jāpiemin, ka studiju kurss „Kriminoloģija” ir būtiski un cieši saistīts ar augstāk minēto jēdzienu „noziedzība”. Tā ir vispārīga teorētiska zinātne par noziedzību, tās struktūru, tendencēm, izplatību, veicinošiem apstākļiem, noziedznieku personību un noziedzības kontroles un novēršanas iespējām. Kriminoloģija burtiskā tulkojumā (latīņu val. crimen – noziegums, grieķu val. logos – mācība) nozīmē – mācība par noziegumu. Tās uzdevums ir:
- pētīt visu, kas ir saistīts ar noziedzību;
- pētīt faktorus, kas ietekmē noziedzību;
- pētīt motīvus, kas motivē izdarīt noziegumus;
- meklēt veidus kā cīnīties pret noziedzību.
Darba mērķis ir gūt priekšstatu un izanalizēt noziedzības stāvokli un tās tendences Gulbenes rajonā laika posmā no 2005. gada līdz 2007.gadam.…