Secinājumi un priekšlikumi
Cilvēki situācijās, kad viņiem uzbrūk noziedznieki, bieži vien rīkojas atšķirīgi no citām stresa situācijām. Šī atšķirība pa daļai izskaidrojama ar to, ka uzbrukums nāk negaidīti un bieži vien rada kritisku situāciju. Nelaimīgā kārtā dažus cietušos noziegums satriec tik ļoti, ka viņi tikai pēc vairākiem gadiem atgūst līdzsvaru.
Policijas darbiniekam saskarsmē ar cietušo ir svarīgi izrādīt rūpes par cietušo, tādējādi atvieglojot turpmāko sadarbību. Dažkārt ir grūti iedomāties, cik lielas ir cietušā izbailes. Lai gan varētu likties pašsaprotami, ka cietušajam policista klātbūtnē jājūtas drošībā, tomēr šis cilvēks vēl ilgu laiku var atrasties pārdzīvoto šausmu varā un juties pārmēru satraukts, tādēļ policijas darbiniekam ir jāatgādina, ka cietušais tagad ir drošībā.
Dusmas, ko dažkārt cietušie vērš pret policistiem, ir svarīgi uztvert nevis kā personisku aizvainojumu, bet gan kā cietušā mēģinājumu atbrīvoties no spriedzes. Iespējams, ka vislabākais paņēmiens, kā panākt, lai cietušais nomierinās, ir paskaidrošana, tas ir, cietušajam paskaidro, ka ir pilnīgi dabiski, ja viņš šādā situācijā jūtas izbijies, dusmīgs vai apjucis. Tas tiešām ir dabiski, jo var gadīties, ka cietušais vēl nekad nav pārdzīvojis tādu sasprindzinājumu.
Ir svarīgi ņemt vērā cietušo vajadzības, kā arī jābūt ļoti pacietīgiem visiem, kuri saskaras ar cietušajiem, lai viņš vieglāk varētu pārdzīvot notikušo.
…