Es izvēlējos rakstīt referātu par tematu “Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse”, lai labāk izprastu personas attieksmi pret noziedzīgo nodarījumu, kā arī noskaidrot atšķirības starp nodomu un neuzmanību.
Sākumā es gribētu dot definīciju, kas tad ir noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse - “ Tā ir noziedzīga nodarījuma iekšējā būtība, personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto noziedzīgo nodarījumu un tā sekām. Līdzās citiem noziedzīga nodarījuma sastāva elementiem subjektīva puse ir obligāta nodarījuma atzīšana par noziedzīgo.”1
Subjektīvo pusi raksturo šādi elementi:
vaina nodoma vai neuzmanības formā
noziedzīga nodarījuma motīvs
noziedzīga nodarījuma mērķis.
Noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses saturu atklāj personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un kaitīgajām sekām1. Tā ir personas iekšējā attieksme pret ārējā pasaulē objektīvi notiekošo, t.i., pret personas izraisītajām izmaiņām ārpus šīs personas – pret viņas aktīvajiem un pasīvajiem darbības procesiem, kuru rezultātā ir iestājušās vai varējušās iestāties kaitīgās sekas, un pret pašām šīm sekām.
Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse ir nodarījuma subjekta psihiskā darbība, kas tieši saistīta ar izdarīto, un apvieno vienotā veselā personas psihiskās darbības intelektuālās un gribas procesus. Tātad nodarījuma subjektīvā puse atspoguļo saistību starp personas apziņu un gribu un viņas izdarīto noziedzīgo nodarījumu2.
Lai pareizi konstatētu noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi, jānosaka personas psihiskā attieksme pret nodarījuma sastāva visam objektīvām pazīmēm – pret prettiesisko darbību vai bezdarbību (formālos sastāvos), kā arī pret kaitīgajām sekām, kas iestājušās to rezultātā, un cēloņsakarību starp abām šim parādībām (materiālos sastāvos).
Izdarot noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, jāņem vērā personas tikai tas psihiskās attieksmes formas, kas paredzētas Krimināllikumā. Atbilstoši kriminālajai likumdošanai krimināltiesību teorija izdala šādas noziedzīga nodarījuma subjektīvas puses pazīmes: vainu nodoma vai neuzmanības formā, motīvu un mērķi (nolūku).…
