„Krimināltiesības ir patstāvīga publisko tiesību nozare, kas nosaka krimināltiesību pamatu un principus, par noziedzīgiem atzīstot nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus, reglamentē soda noteikšanas principus, kā arī nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda”1
„Krimināllikums ir Latvijas Republikas Saeimas pieņemtais normatīvi tiesiskais akts, kura normas reglamentē kriminālatbildības pamatu un principus, nosaka, kādu valsts, sabiedrības, atsevišķu kolektīvu un cilvēku interešu aizskārums atzīstams par noziedzīgu nodarījumu, un kādus sodus tiesa var piemērot vainīgajām personām.”2
Šajā darbā tuvāk tiks apskatīts Krimināllikuma XVII nodaļas: Noziedzīgi nodarījumi pret ģimeni un nepilngadīgajiem, 167., 170. un 174.panti. Sakotnēji autors savā darbā pēta noziedzīgā nodarījuma subjektu, tā jēdzienu un pazīmes, kā arī noziedzīgā nodarījuma speciālā subjekta veidu. Tiek pievērsta arī nozīme pieskaitāmības un nepieskaitāmības jēdzienam , tādējādi noskaidrojot , kas tad ir noziedzīgā nodarījuma subjekts un kādas personas var saukt pie atbildības. Tiks apskatīta arī tēma par nepilngadīgo iesaistīšanu noziedzīgos nodarījumos, kā arī dažādi statistikas dati par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī pret viņiem vērsto noziedzību. Lielāku interesi gan sabiedrībā, gan arī šī darba autoram ir izraisījusi tēma par vardarbīgām darbībām pret nepilngadīgajiem jo ikvienas valsts demokrātiskās sabiedrības pamatā ir bērns un tā tiesību un brīvību nodrošinājums. Viennozīmīgi var spriest par sabiedrības attīstības līmeni, pēc tās attieksmes pret sabiedrības vis neaizsargāto daļu – bērniem.…