Secinājumi
Saskaņā ar Krimināllikuma 10. pantu noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.
Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse ļauj norobežot vienu nodarījumu no otra, it īpaši gadījumos, kad pārējās sastāva pazīmes ir līdzīgas vai pat sakrīt. Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas procesā noziedzīga pašpaļāvība kā neuzmanības veids jānorobežo no netieša nodoma, jo to intelektuālajā momentā saskatāmas zināmas līdzības. Persona, kuras nodarījumu raksturo netiešs nodoms, paredz sava nodarījuma konkrētas sekas, bet ja subjektīvo pusi raksturo noziedzīga pašpaļāvība, nodarījuma seku paredzēšana ir abstrakta, jo vainīgais apzinās, ka šādas sekas nodarījuma rezultātā vispār var iestāties, taču vieglprātīgi paļaujas, ka konkrētajā gadījumā tās neiestāsies. Netiešu nodomu un noziedzīgu pašpaļāvību norobežo pēc gribas momenta.
…