Autors analizējot dažādu tiesu spriedumu materiālus, kur darbība atzīta pat noziedzīgu nodarījumu sastapās ar atziņu, kura nostiprinājusies pamatā daudziem spriedumiem – noziedzīga nodarījuma veicēja attieksme pret darbību un sabiedrību ir viens no indikatoriem, pēc kura tiek klasificēts noziedzīgs nodarījums, bet, lai iestātos kriminālatbildība un tiktu saņemts sods taisnīgā tiesā jāapgūst kriminālatbildības pamats un iezīmes.
Nodarījums – personas konkrētas uzvedības akts, kas izpaužas viņa prettiesiskā darbībā vai bezdarbībā.
Nodarījuma kaitīgums – svarīgākā kriminālatbildības pamatīpašība, kura izpaužas apstāklī, ka apdraud valsts, sabiedrības un atsevišķu personu būtiskas intereses. Būtiski atcerēties, ka viena indivīda tiesības beidzas tur, kur sākas otras personas tiesības.
Vaina – ir nodomu un neuzmanību apvienojošs jēdziens. Vainīgums darbībā vai bezdarbībā nozīmē to, ka persona, apzinoties nodarījuma kaitīgumu, paredz vai tiešī vēlas nodarīt kaitējumu (nodoms), vai arī pieļauj vieglprātību vai nevērību pret iespējām iestāties šādām sekām (neuzmanība).
Vaina raksturo un atspoguļo indivīda psihisko attieksmi. Tāpat kā tiesiskā apziņa, vaina atspoguļo indivīda izpratni, uztveri pret normām-kā morāles, sabiedrības, tā likumu normām, kā arī iekšējo vērtību sistēmu, atbildību un attieksmi pret šīm vērtībām, kuras piemīt sabiedrībai un tās indivīdiem-nepārkāpt un neaprobežot to intereses ar savu darbību vai bezdarbību, kas veikta apzināti, tīši vai aiz neuzmanības.
Arī nevērīga attieksme un nepietiekama uzmanības pievēršana noteiktiem apstākļiem un situācijām, kuru rezultātā tiek veikts kaitējums-noziedzīgs nodarījums, pauž vistiešākajā mērā indivīda nostāju un iekšējo vērtību sistēmu attiecībā pret valsti, sabiedrību, konstitūciju.
