NOBEIGUMS
Noziedzīgu nodarījumu recidīva jēdziena legālā definīcija Latvijā ir noteikta Krimināllikumā, kas arī ir pamata uzziņas avots, rodoties jautājumiem par noziedzīga nodarījuma recidīva jēdziena definēšanu.
Liela nozīme ir noziedzīga nodarījuma recidīva normatīvajam regulējumam. Diskutabls ir jautājums par subjektīvās puses nozīmi, konstatējot noziedzīgo nodarījumu recidīvu. Krimināllikuma Vispārīgās daļas 27.panta vēsturiskajā redakcijā par recidīviem noziedzīgiem nodarījumiem tika uzskatīti gan noziedzīgi nodarījumi, kas tika izdarīti tīši, gan tie, kas tika izdarīti aiz neuzmanības.. Pēc 2015. gada 12. novembra grozījumiem Krimināllikuma grozījumiem likumdevējs noteicis, ka recidīvs var tikt izdarīts tikai tīši. Autors tomēr nevēlas piekrist, ka noziedzīgu nodarījumu recidīva gadījumā nevar veikt arī aiz neuzmanības. Noziedzīgu nodarījumu iedalījums kriminālpārkāpumos tiek klasificēts pēc to kaitējuma būtiskuma un smaguma pakāpes un ne visi šie noziedzīgie nodarījumi var tikt izdarīti tīši. Pēc autora domām, katrs gadījums būtu vērtējams individuāli. Tādējādi autora ieskatā Krimināllikuma 27. pants būtu grozāms un nosakāms šādā redakcijā: “Noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums pēc šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā”.
Noziedzīga nodarījuma recidīva definīcija, kas tiek izmantota Latvijā, ir diezgan plaša un tās sīkāka analīze vai kritika Latvijas kriminoloģiskajā literatūrā nav sastopama. Šāda situācija Latvijas tiesību teorijā ir izveidojusies, jo gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma recidīva jēdzienu ir jāsašaurina, lai konkrētāk aprakstītu kādu noteiktu gadījumu, ir pieņemts runāt nevis par alternatīvajām jēdziena definīcijām, bet gan par atsevišķiem noziedzīga nodarījuma recidīva veidiem.
…
