Noziedznieka personība. Kriminoloģiskais raksturojums

SECINĀJUMI
1. Lai spētu izzināt noziedznieka personību, izprast noziedznieka izdarīto rīcību un spētu pareizi šo nodarījumu izvērtēt, nevar uz noziedznieku skatīties tikai negatīvajā aspektā – ir jāņem vērā pozitīvo un negatīvo īpašību mijiedarbība. Negatīvos dzīves apstākļos jebkurš cilvēks var kļūt par noziedznieku, jo katrā indivīdā var būt gan šīs negatīvās īpašības, gan arī pozitīvās īpašības.
2. Noziedznieka personību ietekmē dažādi vides faktori, nevis ģenētika.
3. Svarīgas ir cilvēka personības īpašības, kuras attīstītas veiksmīgā socializācijā ģimenē un skolā. Tikai ģimenē un izglītības iestādē apgūtās zināšanas, kas ietver kultūras, reliģijas, ētikas, estētikas, morālās un citas vērtības, nodrošina cilvēka personības attīstību, tādējādi faktiski izslēdzot risku kļūt par noziedznieku. Savukārt, ja cilvēka attīstība ir bijusi traucēta un viņā ir degradācijas pazīmes, sociālā palīdzība un valsts ekonomiskā attīstība nespēj mainīt šīs personas pretsabiedrisko uzvedību, jo tā ir viņa būtība. Šie cilvēki atgriežas pie ierastā, no jauna izdarot noziegumus un atkal nonākot apcietinājumā.
4. Kad bērns jau ir sasniedzis pusaudža vecumu, viņš pats sāk izvērtēt sev apkārt esošos apstākļus un sāk lemt par to, vai grib konkrētajos apstākļos dzīvot, atrasties. Šī ir viena no bīstamākajām robežām – vai bērns attīstīsies kriminogēnā virzienā vai nē.
5. Pusaudža vecumā ļoti bieži indivīds var kļūt par deviantu. Devianta uzvedība izpaužas rīcībā, kas atšķiras no vispārpieņemtajām normām un var izpausties asociālā uzvedībā. Tā var izpausties kā alkoholizācija, narkomānija, agresīvas uzvedība, prettiesiskas uzvedība.
…