Noziedznieka personības problēma ir viena no svarīgākajām un būtiskākajām visā kriminoloģijas kursā. Šīs problēmas izpēte un kriminālo personību īpatnību noteikšana var sekmēt kriminoloģijas teorijas un prakses pilnveidošanu. Var atzīt, ka noziedzība kā sociāla parādība ir determinēta ne tikai ar sociāliem, ekonomiskiem un citiem cēloņiem, bet ir saistīta ar to personību īpatnību kopumu, kuras izdara kriminālpārkāpumus. Noziedzības cēloņi projecējas uz visu kriminālnodarījumu kopumu tieši caur noziegumu izdarījušo personu sociālajām vērtībām, pasaules uzskatu, individuālajām interesēm un vajadzībām.1
Pētījumi, kas veltīti noziedznieka personības izziņai, dod iespējas ne tikai apzināt to specifisko cilvēku grupu, kuri izdara kriminālnodarījumus, īpatnības, kas varētu būt atšķirīgas viņu sociālajās lomās, sociāli psiholoģiskajā un psiholoģiskajās iezīmēs, noskaidrot, kā veidojas noziedznieka personība, bet arī vērst uzmanību uz vienu no būtiskākajiem noziedzības novēršanas un brīdināšanas objektiem – cilvēku kā konkrētā nodarījuma subjektu. Noziegums un tā subjekts individuālā līmenī ir nozīmīgākie kriminoloģijas priekšmeta elementi.
NOZIEDZNIEKA PERSONĪBA KĀ KRIMINOLOĢISKO PĒTĪJUMU OBJEKTS.
Viens no kriminoloģisko pētījumu virzieniem ir noziegumu subjektu izziņa un to personu izziņa, kas saistītas ar kriminālo vidi. Šajos pētījumos var tikt izzināti vairāki kriminālie tipi2:
noziegumu subjekti – personas, kuras izdarījuša noziegumus, un nav noteikti apstākļi, kas izslēgtu šo indivīdu saukšanu pie kriminālatbildības (afekta stāvoklis, nepieskaitāmība, mazgadība u.c.);…
