4. NOZIEDZĪBU PASTIPRINOŠIE APSTĀKĻI
Alkohola apreibums katrai personībai iestājas citādi un ir atkarīgs no izdzertā alkohola daudzuma. Personība vairs nespēj aktīvi orientēties situācijā, nespēj adekvāti un savlaicīgi reaģēt uz šīs situācijas maiņu, nespēj plānot savu uzvedību un turēt sevi zināmos rāmjos. Nevar būt ne runas par personības piedalīšanos situācijas analīzē, nosakot attiecības starp tās komponentiem, lai novērtētu, kontrolētu vai koriģētu to. Personība burtiski atslēdzas klātesošo acu priekšā. Valoda kļūst nesakarīga, rīcība palēnināta un nenoteikta, nejauša un impulsīva. Loģiskā domāšana nedarbojas. Personība ir kā sasaistīta, runā neskaidri, kļūst gandrīz nekustīga, bet uzskata sevi par atraisītu, daiļrunīgu un spējīgu visus uzjautrināt un izklaidēt. Kustības kļūst asas, kājas vairs neklausa, var sākties sāpīga, ilgstoša vemšana, cilvēks zaudē samaņu. No brīža, kad izdzerta pirmā glāzīte, līdz brīdim, kad izslēdzas apziņa, personība iziet vairākas stadijas, kuru vidū visvairāk izpaužas uzbudinājuma stadija. Šīs stadijas laikā cilvēks var kļūt agresīvs un noskaņots uz konfliktiem – un tas notiek gandrīz visos apreibuma gadījumos. Mazāk gadījumos persona ir labsirdīga un jautra, bet šī jautrība ir vairāk tēlota, nekā patiesa.
Nākamajā dienā cilvēks ir tik ļoti izsists no ierastā ritma, ka visu dienu jūtas slims – sāp galva, ir slikts garastāvoklis un viņš nespēj strādāt. Alkohols visvairāk ietekmē smalkas profesionālas iemaņas, un tās uz nenoteiktu laiku zūd. Tieši šī iemesla dēļ sitamo instrumentu spēlētāji nelieto alkoholu, šī iemesla dēļ notiek aviācijas katastrofas, daudzi šoferi piedzīvo avārijas; radošas personības izvairās no alkohola.
Alkohols skar aknas, sirdi, vīrieša dzimumsfēru un mazina viņa potenci, ietekmē smadzenes. Lietišķiem cilvēkiem nv laika un vajadzības lietot alkoholu, jo iedzērušais vai dzerošais domāšanas ātruma un apjoma ziņā vienmēr zaudē nedzērušam cilvēkam.
Morāli pretrunīga ir stipru dzērienu lietošana. Dažādu tautu dzeršanas tradīcijās izpaužas seni uzskati un tikumi.
Medicīnā slimību ārstēšanai lieto ļoti daudz dažādu zāļu vielu – dabiski un mākslīgi ķīmiski savienojumi, kurus sauc arī par medikamentiem jeb zālēm (drug – angliski). Daudzas zāļu vielas tieši vai pakārtoti ietekmē CNS. Darbība var būt īpaši spēcīga un izraisīt dažādas organismam nevēlamas parādības, ja zāles tiek lietotas nepareizās devās un kombinācijās. Dažkārt nepareiza zāļu lietošana ir ļaunprātīga, lai iegūtu reibumu, īpašas sajūtas.
Zāļu vielas, kurām piemīt šāda darbība un kuras izmanto, lai apreibinātos, sauc par narkotiskās darbības vielām.Pie tām pierod, un tās rada atkarību. Pie narkotisko vielu grupas pieder arī vielas, ko neizmanto slimību ārstēšanai. Tās ir nelegālās, ar likumu izplatīt un lietot aizliegtās vielas, piemēram, no Indijas kaņepēm iegūtie kannabinoīdi – marihuāna, hašišs.
Etilspirts (alkohols) un nikotīns, kuri pēc savas iedarbības uz CNS atbilst narkotiskām vielām un izraisa atkarību, no juridiskā viedokļa narkotiku grupā neietilpst.
…
